Atspoguļo tautas gudrību. 0
Senos laikos mamma ņēma rokās slimo bērnu, piespieda sev pie krūtīm un ar savu iekšējo spēku attīrīja bērnu no nelaimes:
“Atdod man savu slimību!”!»
“Es paņemu un izmetu tavu slimību un tavas grūtības. (Tālāk mamma nosauc konkrētas bērna problēmas).
Es paņemu un izmetu tavu slikto sapni ( ja bērns slikti guļ).
Es paņemu un izmetu tavus sliktos sapņus.
Es paņemu un izmetu tavu raudulīgumu.
Es paņemu un izmetu tavu nepatiku pret ēdienu.
(Un noslēdzošā frāze…) Es tevi ļoti, ļoti mīlu”.
Ja bērniņš ir nopietni saslimis, tad ārstam ir jāizstrādā speciāla programma, lai viņu izārstētu, un četriem pamata blokiem pievienojas ārstnieciskais.
Sakiet šos vārdus saviem saldi guļošajiem bērniņiem un viņi noteikti izaugs veseli, gudri un laimīgi.
Laiks un vieta
Labāk ar šo metodiku darboties tajā brīdī, kad bērniņš guļ. Viņš ļoti labi atcerēsies, ko mamma naktī ir teikusi.
Un tā, 20 – 30 minūtes pēc tam, kad bērniņš ir aizmidzis, apsēdieties pie viņa gultiņas ar tekstu rokās un trīs reizes nolasiet katru frāzi: no sākuma domās sev, pēc tam domās – vēršoties pie bērna, pēc tam skaļi.
Dariet to katru dienu mēnesi vai divus no vietas – ilgums ir atkarīgs no bērna stāvokļa. Ne augsta temperatūra, ne citas slimības netiek uzskatītas par kontrindikācijām.
Toties, ja pati mamma nav formā – ir saslimusi, saspringta, tad labāk seansu atcelt.
“Es tevi ļoti, ļoti mīlu. Tu esi pats dārgākais un mīļākais, kas vien man ir. Tu esi stiprs, vesels, skaists. Tu labi ēd un labi attīsties. Tev ir vesela sirsniņa, krūtiņas, vēderiņš. Tu viegli un skaisti kusties. Tu nesaaukstējies. Tev ir stipri, veseli nervi. Tev labi attīstās intelekts. Tev vienmēr ir labs noskaņojums, tu bieži smaidi. Tu viegli un ātri aizmiedz, un redzi tikai labus sapņus. Tu miegā burvīgi atpūties. Es tevi ļoti, ļoti stipri mīlu!”
Sākot ārstēšanu, būtu labi iekārtot speciālu burtnīcu, kur izveidot divas kolonnas. Pa labi pierakstīt visas slimības, kas jūsu bērnam parādās, bet kolonnā pa kreisi regulāri pierakstīt visu labo. Piemēram, sāka labāk ēst, biežāk smaida, parādījušies jauni draugi…
Tas arī viss.
It kā jau nekas sarežģīts. Bet ieguvums ir acīmredzams. Daudzi psihoterapeiti uzskata, ka pieaugušo problēmas (piemēram, tieksmes uz depresiju, neirozēm) “aug” no bērnības un to cēlonis ir tajā laikā nepietiekami saņemtā uzmanība un mīlestība. Mammām tiek ieteikts pēc iespējas vairāk bērnu ņemt rokās, maigi pieskarties bērniem, pēc iespējas ilgāk barot ar krūti. Tad mazulis (un pēc tam arī pieaugušais) jutīsies pasargāts.
Avots: all-4-woman.ru
