“Māmiņu kluba” vadītāja: “Lielākā daļa Latvijas vecāku psiholoģiski nav gatavi šādai idejai” 0
Finansiālā situācija jauno vecāku vidū bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas skar Latvijas sabiedrību. TV24 raidījumā “Uz līnijas” šī tēma tika apspriesta ar Sandiju Salaku-Krūkli, “Māmiņu kluba” vadītāju, kura dalījās ar organizācijas un vecāku pieredzi un viedokli par bērnu agrīnu nodošanu bērnudārzā. Diskusijā tika izgaismoti gan vecāku dažādie viedokļi, gan būtiskas problēmas valsts atbalsta sistēmā.
Vai bērns no viena gada vecuma var apmeklēt bērnudārzu?
Latvijā pastāv spiediens saistībā ar nepieciešamību vecākiem atgriezties darbā. Kā uzsver Salaka-Krūkle: “Tik garš bērnu kopšanas atvaļinājums, kāds ir mums, daudzās valstīs nav. Tomēr sievietes un tēvi nevar tik ilgi būt bērna kopšanas atvaļinājumā, jo dzīves dārdzība ir ļoti augsta.”
Tomēr ideja par bērna sūtīšanu bērnudārzā no viena gada vecuma sastopas ar būtiskām problēmām. Latvijas bērnudārzu sistēma tam nav gatava, jo trūkst atbilstoši apmācītu pedagogu, infrastruktūras un finansējuma. Salaka-Krūkle norāda: “Mums nav tādas pieredzes, mums nav tādu silīšu. Šobrīd jaunākais bērns, kas iet uz bērnudārzu, ir no pusotra gada vecuma. Starp viengadīgu un pusotra gada vecu bērnu attīstības ziņā ir ļoti liela atšķirība.”
Vecāku dažādie skatījumi
Māmiņu klubs regulāri aptaujā vecākus par šo jautājumu, un rezultāti rāda dažādas nostājas. Daži vecāki vēlas maksimāli ilgi palikt kopā ar bērnu, taču citi, īpaši jaunāki vecāki, domā par karjeras iespējām un pieejamiem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem. “Lielākā daļa Latvijas vecāku psiholoģiski nav gatavi šādai idejai,” uzsver Salaka-Krūkle. “Bet reālā dzīves situācija un finansiālais spiediens bieži vien liek apsvērt agrāku bērna nodošanu pieskatīšanā.”
Vai valsts ir gatava?
Latvijas bērnudārzi nav gatavi pieņemt tik mazus bērnus. Trūkst ne tikai nepieciešamo resursu, bet arī apmācītu speciālistu. Salaka-Krūkle norāda: “Lai aprūpētu mazuļus, būtu nepieciešams viens pedagogs uz trim bērniem, bet šobrīd Latvijā šādas iespējas nav. Pirmskolas izglītības darbinieku atalgojums un pieejamība ir nepietiekami.”
Tāpat viņa uzsver, ka šī problēma prasa ne tikai infrastruktūras, bet arī profesionālās izglītības reformas. “Mēs kā valsts šobrīd neesam gatavi nodrošināt šādus pakalpojumus. Nav ne izglītības, ne prasmju, lai aprūpētu tik mazus bērnus.”
Pozitīvas izmaiņas nākotnē?
Neskatoties uz izaicinājumiem, Salaka-Krūkle vērtē pozitīvi to, ka valsts apsver iespēju attīstīt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. Viņa uzsver, ka šāds solis būtu būtisks signāls vecākiem un ģimenēm. “Kā signāls, ka valsts gribētu nodrošināt šādu iespēju, tas ir vērtējams pozitīvi.”
Vairāk skaties video!
