Māmiņu iespējas atgriezties darba tirgū – vienādas ar cietumnieku izredzēm 3
Mazu bērnu māmiņu iespējas atgriezties darba tirgū ir līdzvērtīgas bijušo cietumnieku izredzēm – tā ir skarbākā atziņa, ko dzirdēju konferencē “Iedzīvotāju attīstība un demogrāfiskās politikas izaicinājumi”. To rīkoja Latvijas Universitāte sadarbībā ar Labklājības ministriju, un pētnieki divu dienu garumā analizēja, kāda pašlaik ir demogrāfiskā situācija, kas darāms tās uzlabošanā un kādas ir nākotnes prognozes. Iespējams, ka Eiropas valstīs 2050. gadā ceturtā daļa iedzīvotāju būs imigranti no citurienes.
Latvija jau pašreiz ir desmitā visvecāko cilvēku zeme pasaulē. Turklāt 40 procenti no izbraucējiem ir vecumā līdz 24 gadiem, tātad emigrē jauni cilvēki, kuriem jārada bērni. Tas situāciju vēl vairāk pasliktina. Bērni dzimst gan, bet Anglijā, Īrijā, Vācijā un citur. Taču, ja raugās no bērnu interešu viedokļa, jāpiemin pētījums, kurā noskaidrots, ka ES valstu vidū nabadzības riskam vēl vairāk nekā Latvijā ir pakļauti tikai Bulgārijas, Rumānijas un Ungārijas bērni. Šajā pētījumā vērtēti dažādi apstākļi, sākot ar to, vai bērns tiek paēdināts trīs reizes dienā, un beidzot ar to, vai ģimene spēj viņam sarīkot dzimšanas dienas svinības.
Vēlas stabilitāti
Ja Latvijā gribam demogrāfisko situāciju uzlabot, vajag vairāk bērnu. Tā kā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā piedzima diezgan daudz mazuļu, tagad mums ir pulka sieviešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem; tātad tuvākajā laikā dzimstībai vajadzētu augt. Taču kā panākt, lai viņas izvēlas radīt vairāk par vienu vai diviem bērniem (ja pašreiz vidējais bērnu skaits uz vienu dzemdētspējīgo sievieti Latvijā ir tikai 1,4)?
2012. gadā pētnieks Māris Brants kopā ar demogrāfi Pārslu Eglīti un antropoloģi Aivitu Putniņu ir veikuši pētījumu Latvijas tautas ataudzi ietekmējošiem faktoriem. Stāstot par tā rezultātiem, M. Brants minēja, ka būtu jāpārskata valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms grūtniecēm un dzemdētājām, lielāku uzsvaru liekot uz vecāku sagatavošanu dzemdībām un medicīnas personāla apmaksu, un ieteica paaugstināt vecmāšu algu. Jo ļoti nepieciešams, lai jaunajai māmiņai pirmajās dzemdībās būtu pozitīva pieredze.
Bet vispirms, lai sieviete pieņemtu lēmumu kļūt par māti, viņai ir svarīga gan partnerattiecību, gan ekonomiskā stabilitāte. Latvijā 45 procenti bērnu dzimst oficiāli nereģistrētās attiecībās. Taču, ja pāris vēlas otru bērnu, vecāki tomēr nolemj doties laulībā. “Tagad cilvēkiem liekas, ka, stājoties laulībā, viņi uzņemas lielākas saistības nekā radot bērnus,” spriež M. Brants. Tas nozīmē – laulība ir kā partnerattiecību kvalitātes zīme. Diemžēl divas trešdaļas noslēgto laulību tiek šķirtas. Ko krīzes situācijā iesākt sievietei, kura palikusi viena ar diviem bērniem, ja, piemēram, viņai ar vienu no tiem jādodas uz slimnīcu? Pētnieks iesaka, ka šādā situācijā būtu vajadzīgs no valsts puses nodrošināt bērnu pieskatīšanas iespēju.
Vēl kāds secinājums: nav taisnība, ka sabiedrība neuzskatītu bērnus par vērtību! Taču bieži vien pirmajā bērnā tiek ieguldīts tik daudz, ka līdz otrajam bērnam ģimene nemaz netiek.
Darbs, bērnudārzi un mājoklis
Kā valsts un pašvaldību atbalsts – vecāku un ģimenes pabalsti, bērnudārzu pieejamība u. c. faktori – ietekmē to, vai ģimene izšķirsies laist pasaulē otro un trešo bērnu? Māris Brants uzskata, ka šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug, pabalstu iespaids uz dzimstību visdrīzāk būšot niecīgs. Taču labā ziņa ģimenēm no Labklājības ministrijas puses ir tā, ka no nākamā gada janvāra pabalsts par bērniem būs diferencēts – par pirmo bērnu pēc pusotra gada sasniegšanas mēnesī būs līdzšinējā summa – 11,4 eiro, par otro – 22,8 eiro un par trešo – 34,2 eiro.
Bērnudārzu pieejamība un aukļu dienesta izveide sekmē sieviešu iespējas atgriezties darba tirgū, un M. Brants uzsver, ka jāveicina uzņēmēju vēlme pieņemt darbā sievietes ar maziem bērniem.
Painteresējos, kas un kad veicis pētījumu, uz kura pamata izdarīts secinājums par mazu bērnu māmiņu un cietumnieku līdzvērtīgajām iespējām darba tirgū. Izrādās, šis rezultāts iegūts, 2012. gadā Nodarbinātības valsts aģentūras sistēmā salīdzinot dažādas bezdarbnieku grupas. Ja tā, varbūt nav tomēr tik dramatiski, jo nav ņemti vērā subjektīvi apstākļi, piemēram, ka pēc bērna pusotra gada sasniegšanas māte ar vīra un vecvecāku atbalstu nolemj vēl neatgriezties darbā un kļūt par bezdarbnieci, un tas tiek darīts par labu bērna veselībai, jo reti kurš mazulis tādā vecumā ir emocionāli gatavs no pusastoņiem rītā līdz sešiem vakarā atrasties bērnudārzā.
Šā gada pirmajā pusē ģimenēm ar bērniem jau jābūt pieejamai valsts atbalsta programmai pirmā mājokļa iegādei. Nauda tai esot atvēlēta, saka Labklājības parlamentārā sekretāre Ilona Jurševska. Taču, kā tas viss reāli notiks, būšot skaidrs pēc kāda laika.
