Mamikins slēpj savāktos EP deputātu parakstus 15
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas Krievu savienības Andrejs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs apgalvo, ka viņi esot savākuši 116 Eiropas Parlamenta deputātu parakstus aicinājumam Saeimai un Ministru kabinetam, kurā rosina pārskatīt izglītības reformu Latvijā. Šī ziņa plaši izplatīta arī Krievijas medijos. Tomēr, kuri ir tie eiroparlamentārieši, kas kopā ar Mamikinu un Mitrofanovu “satraukušies” par krievu skolām Latvijā, jau vairāk nekā nedēļu netiek atklāts.
Sociālajos tīklos Mamikins (“Sociālisti un demokrāti”/”S&D”) un Mitrofanovs (Zaļo un Brīvās Eiropas apvienības grupa) gan plātās ar sacerēto vēstuli, tomēr plašāka publika nav redzējusi deputātu parakstus. M. Mitrofanovs atbild noslēpumaini: “Mēs nedosim vēstuli, citādi parak-sti var “pazust”.” Viņš sola, ka parakstītājus būs iespējams uzzināt, kad vēstule tiks iesniegta EP Petīciju komitejā.
Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, sākotnēji deputāti no visām EP grupām saņēma e-pasta vēstuli no Mitrofanova ar aicinājumu parakstīt petīciju. Tajā viņš lūdzis deputātu atbalstu attiecībā uz mazākumtautību izglītības “glābšanu” Latvijā, nekāds publiskais atbalsts Eiroparlamentā gan nesekoja, taču, iespējams, abi prokremliskie deputāti no Latvijas veikuši “individuālo darbu” ar dažādu politisko grupu deputātiem. Vēstule ar vai bez parakstiem labi noder arī Latvijas Krievu savienības kampaņai pirms Saeimas un arī pirms nākamgad gaidāmajām EP vēlēšanām.
“Domāju, ka 116 parakstus viņiem nebūtu grūti savākt. Tur varētu būt parakstījušies kreisie radikāļi, arī kādi cilvēki, kuri lietas būtību nesaprot. Vēstules autori grib panākt, lai tajā minētie jautājumi tiktu aplūkoti kādā no EP plenārsēdēm,” spriež eiroparlamentārietis Artis Pabriks (“Vienotība”/ETP). Līdzīgu pieļāvumu izsaka arī eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA/ECR) un uzsver, ka vēstule mērķēta uz abu deputātu elektorātu Latvijā.
Savukārt EP deputātei no Latvijas Inesei Vaiderei šķiet neticami, ka Mitrofanovs un Mamikins varētu būt savākuši 116 parakstu. “Man tas atgādina pilnīgu blefu. Eiropas Parlamentā reizēm grūti savākt parakstus par būtiskām lietām, bet viņiem, redz, esot izdevies savākt 116 deputātu parakstus, kas skar tādu sarežģītu jautājumu kā krievu skolas,” teic I. Vaidere.
Viņa arī uzsver, ka EP dažādas petīcijas top caurspīdīgi – iniciatori izsūta atbalsta vēstules, bet pēc tam tās tiek apspriestas deputātu starpā un bieži ir redzami arī cilvēki, kas parakstījuši vēstules.
Tomēr I. Vaidere iesaka Latvijā nepārspīlēt Mitrofanova un Mamikina darbus Briselē, jo viņiem tur neesot ietekmes. “Par tādu Tatjanu Ždanoku plašāka publika EP uzzināja tikai tad, kad viņa aizbrauca uz Krimu kā “novērotāja”,” piebilst I. Vaidere.
