Mamikins radis kopīgu valodu ar Ždanoku 43
Lai arī Latvijā “Saskaņa” sevi mēģina pozicionēt kā mērenu partiju un it kā norobežojas no radikālās līdzinieces “Latvijas Krievu savienības”, tomēr Eiroparlamentā labi redzama šo partiju politiskā tuvība. “Saskaņas” deputāts Andrejs Mamikins sācis vākt parakstus EP lūgumrakstu komitejai, lai nākotnē Latvijas nepilsoņi varētu balsot EP vēlēšanās, un šai kampaņai viņš ir piesaistījis Tatjanu Ždanoku, kā arī viņas ideoloģisko līdzinieci no Igaunijas Janu Toomu. Pasākums gan vairāk jāuztver kā politiska pašreklāma, jo ieviest šo apņemšanos dzīvē būtu sarežģīti – tad būtu jāpapildina ES līgums, kura grozīšanai nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts.
Idejas iniciators A. Mamikins uzsver, ka pie priekšlikuma strādā jau divus gadus un tā pamatā esot atziņa, ka EP deputātu skaitu katrai valstij nosakot pēc visu iedzīvotāju skaita, un tajā ir ieskaitīti arī nepilsoņi. “Ja balsstiesības EP vēlēšanās būtu visiem 252 000 nepilsoņu, tad viens vai pusotrs deputāts šajos aprēķinos ir balstīts uz viņiem, bet nepilsoņi EP nav pārstāvēti,” apgalvo A. Mamikins.
Pēc viņa teiktā, iecerei sākotnēji atbalstu esot paudusi arī Francijas partijas “Nacionālā fronte” vadītāja Marina Lepēna (zināma arī ar savu draudzīgo attieksmi pret Putina Krieviju), tomēr vēlāk viņa esot atteikusi atbalstu, jo esot paspējusi sajaukt nepilsoņus ar migrantiem, pret kuriem Lepēnai gan esot nelabvēlīga attieksme.
Atbalstu savai iecerei viņš atradis pie Tatjanas Ždanokas, kura darbojas EP lūgumrakstu komitejā (PETI). “Mēs novērojām, ka tautai ir liela interese par mūsu iniciatīvu, un cilvēki izteica vēlmi parakstīties, tādēļ izšķīrāmies par šādu iespēju,” skaidro A. Mamikins. Jautāts, vai draudzību ar Ždanoku akceptējusi “Saskaņas” vadība, A. Mamikins atbildēja, ka nekādas nesaskaņas neesot radušās. “Esmu dzirdējis Nila Ušakova atziņas par šo jautājumu, un nepilsoņu tiesības ir “Saskaņas” darba kārtībā. Šajā jautājumā mani uzskati ar Ždanokas kundzes uzskatiem sakrīt. Tomēr man nav interesants nacionālais jautājums – kurš ir lielāks latvietis vai krievs, sevi uzskatu par internacionālu,” skaidroja A. Mamikins.
Parakstu vākšanā ir iesaistīta arī viena no Ždanokas organizācijām – Latvijas Cilvēktiesību komiteja, un Mamikins cer, ka tā palīdzēs savākt vairāk parakstu. Viņš skaidroja, ka lūgumraksts nekādā ziņā nav saistīts ar iespējamo pilsonības “nulles variantu” un galvenais esot, lai Latvijas nepilsoņi būtu iesaistīti ES procesos un tiktu novērsti no Putina propagandas.
Interesanti, ka atbalstu idejai radio “Baltkom” raidījumā bija paudis arī “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Veiko Spolītis, kurš uzskata, ka šāda iespēja liktu Latvijas nepilsoņiem domāt vairāk par ES procesiem, nevis slīgt Krievijas propagandas vēstījumos. Tomēr vēlāk viņš apšaubīja, ka ideja tiks īstenota, jo esot nepieciešams mainīt Lisabonas līgumu un teorētiski šāds process ilgtu vairākus gadus. Drīzāk nepilsoņu jautājums uzpeldējis EP līmenī kā ideoloģisks līdzeklis, lai “Saskaņa” un “LKS” varētu mobilizēt savus vēlētājus nākamā gada pašvaldību vēlēšanām un 2018. gada Saeimas vēlēšanām – ar vēstījumu, ka partijas rūpējas par nepilsoņiem, izmantojot ES sniegtās iespējas, kamēr “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs krievu presē stāsta, ka par šo jautājumu uzrakstījis vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam.
ES līgumā ir minēts, ka EP vēlēšanās var vēlēt un tikt ievēlēti ES pilsoņi un tie tiesiskajā izpratnē nav nepilsoņi. “ES pamatlīgumu grozīšana ir laikietilpīgs process, jo tam ir nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts,” uzsver vēlēšanu eksperts Ritvars Eglājs. Tāpat arī pašlaik nevienā no ES dalībvalstīm EP vēlēšanās nav iespējams balsot citām grupām kā vien ES pilsoņiem, un tas ir noteikts ES mēroga normatīvajos aktos. Izņēmums vien ir cilvēki no Britu sadraudzības valstīm, kuri pēc Lielbritānijas likumiem kvalificējas kā sadraudzības pilsoņi.
