Maluzvejniekiem dzīve kļuvusi grūtāka 0
Pagājušajā nedēļā norisa Pasaules dabas fonda kampaņas “Spoku tīkli” noslēgums. Zvejas tīklu ”spokošanās” nav saistīta ar pārdabiskiem spēkiem, bet gan zvejas mīļotāju aizmāršību vai pat ļaunprātību, jo pamestie tīkli turpina ķert, nodarot kaitējumu ūdens iemītniekiem.
Šogad Pasaules dabas fonds sadarbībā ar vietējās pašvaldības policistiem un inspektoriem meklēja “spoku tīklus” Limbažu, Engures, Dagdas, Carnikavas, Apes, Smiltenes un Kuldīgas novadā. Ideja par šādas kampaņas nepieciešamību aizgūta no Polijas kolēģiem. Viņi gan lielākoties velk tīklus laukā no jūras, kur tie apdraud nirēju drošību, bet Latvijā lielākā vērība bija veltīta ezeros atstātajiem zvejas rīkiem. Reidu dalībnieki lūkoja ar vienu āķi izvilkt divus lomus – gan saplēstos, aizmirstībai pamestos tīklus, gan “svaigos” maluzvejnieku izmestos zivju ķeramos rīkus.
Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja un reidu dalībniece Elīna Kolāte pastāstīja, ka atkarībā no izraudzītās vietas izmantotas dažādas tehnoloģijas, lai atrastu meklētos tīklos. Reiz pat nācies darboties naktī, jo Engures pašvaldības policijas priekšnieks ierosinājis – naktī būs interesantāk, tad sarosās maluzvejnieki un varēsim izvilkt gan vecos spoku, gan tikko izmestos tīklus.
Diemžēl tīkli ir gana lēti, lai tos bez lielām sirdssāpēm varētu atstāt ūdenī. E. Kolāte piebilda, ka maluzvejnieki bagātīgi izmanto savu radošo domu, lai iegūtu nelikumīgu lomu. Vienā ezerā ieraudzījuši tādu kā alumīnija segu trīs reiz trīs metru apjomā un tai līdzās murdu. Sapratuši, ka tas ir veids, kā vēžiem nodrošināt ēnu, kur paslēpties. Tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, reida dalībnieki skaidrojuši, ka par redzētajiem tīkliem ir jāziņo, taču pašiem tos vilkt laukā gan nevajadzētu, jo tad pašvaldības policija viņus noturēs par maluzvejniekiem.
Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Imants Pastors stāstīja, ka jau sešus gadus cīnās pret nelikumīgajiem tīklu metējiem, kuriem nerūp zivju resursu saglabāšana, bet gan tikai savu maciņu papildināšana. Un rezultāti neizpaliek. Noķerto maluzvejnieku skaitam ir augšupejoša līkne. Viņi gan ir rafinēti, pievieno savus tīklus legālajiem vai izdomā citus trikus. Vislielāko atbalstu sniedz vietējie iedzīvotāji, kuri ziņo par novērotajām nelikumībām. Pateicoties viņu atsaucībai, izvilkti daudzi tīkli.
Smiltenes novada pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Leitis uzsvēra, ka kampaņa “Spoku tīkli” guvusi ļaužu atsaucību un pienākuši ziņojumi – tur un tur mētājas veci tīkli. Viņš lepojas, ka ir savs aģentu tīkls, pārsvarā no makšķernieku vidus, kas pamana un informē par nelegālajiem zivju tīkotājiem. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām un aprīkojumam – termo kamerām, nakts kamerām, videokamerām – maluzvejniekiem dzīve kļuvusi grūtāka, viņi tik vienkārši vairs nevar noslēpties, kā tas bija pirms dažiem gadiem. Bieži nākas bruņoties ar pacietību, lai notvertu likumpārkāpēju notikuma vietā.
