Pētnieki piedāvā no Latvijas māla ražot unikālus produktus 0
Vairāk nekā 80 Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku, darbojoties valsts atbalstītas pētījumu programmas 17 pētniecības virzienos, četru gadu ilgajā pētījumā izpētījuši Latvijas māla iegulas, māla sastāvu, izveidojuši no šā derīgā izrakteņa jaunus produktus un to ražošanas tehnoloģijas. Pētnieki izveidojuši labu pamatu māla izmantošanai augstu pievienotās vērtības produktu ražošanai no Latvijas māla. Nākamais solis – ražošana un eksports.
Māla ir daudz, izmanto maz
Latvija, rēķinot uz vienu cilvēku, ir ar mālu viena no visbagātākajām Eiropas valstīm. Tomēr māls kā derīgais izraktenis visvairāk pētīts padomju laikā, kad to izmantoja drenu cauruļu, ķieģeļu, keramzīta un sīkplastikas ražošanai. Pēc valsts neatkarības atgūšanas, kad māla izmantošana būvmateriāliem dārgo izmaksu, tostarp atpalikušo tehnoloģiju dēļ, tikpat kā apstājusies.
Māls Latvijā ir ļoti daudzveidīgs, tomēr no tā ražo vien tradicionālus produktus – keramzītu, ķieģeļus un podus. Turklāt tiem ir ierobežots vietējais patēriņš un eksporta tirgus. Paradokss ir māla imports no Lietuvas Latgales keramiķu vajadzībām.
Šā iemesla dēļ vairāku pētnieku entuziastu rosināta pirms četriem gadiem sākta valsts pētījumu programma “Jaunu tehnoloģiju izstrādāšana inovatīvu produktu radīšanai no Latvijas zemes dzīļu resursiem”. Tās mērķis – izveidot jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu radīšanai un to ražošanas tehnoloģiju izstrādei – ir sasniegts.
Pētnieku sasniegumi
Projekta vadītājs LU profesors Valdis Segliņš ar savu komandu pētīja dažāda ģeoloģiskā vecuma iegulas, ņēma paraugus vairāk nekā 100 derīgo izrakteņu vietās Latvijā. Paraugu veiktās pārbaudes laboratorijās rāda, ka turpmākiem pētījumiem kā perspektīvas vērtējamas aptuveni 12 – 16 māla iegulas.
Profesores Līgas Cimdiņas-Bērziņas darba grupa salīdzināja no Latvijas māliem veidotās 12 maskas ar 125 līdzīgiem Eiropā ražotiem kosmētikas produktiem un secināja – Latvijas māls tā sastāvā esošā illīta dēļ ir ļoti labi piemērots kosmētikas industrijas vajadzībām, turklāt tas ir daudz lētāks nekā citu valstu izrakteņi.
Grupa arī saņēma patentu par dzīvniekiem un videi piemērotu māla granulu izveidi, kas cita starpā novērš smaku.
Profesora Visvalža Švinkas grupas devums – jaunas vienas stadijas keramzīta ražošanas tehnoloģijas izveide, kas ļauj samazināt ražošanai patērēto laiku trīs četras reizes, bet enerģiju – vismaz divas reizes. Šī inovācija jau saņēmusi patentu. Tāpat no māla izveidotas porainas granulas ūdens attīrīšanai.
Profesores Gaidas Sedmales vadītā pētnieku grupa jau saņēmusi patentus par paaugstinātas stiprības termiski izturīgiem produktiem, kas atšķiras no līdzīgiem ar daudzām izcilām īpašībām.
Bioloģijas zinātņu doktores Olgas Muteres vadīto pētnieku vissvarīgākie atklājumi – uz šajā projektā iesaistīto citu pētnieku grupu izveidotājam māla keramikas granulām uzaudzējot baktērijas, no kaitīgām organiskām vielām ļoti efektīvi var attīrīt augsni. To apliecina divu gadu garumā īstenots pilotprojekts. Savukārt “labās” baktērijas no kūdras ieguva cita pētnieka – Māra Kļaviņa – vadītā pētnieku grupa.
Šajā laikā atklātas arī dažu mālu antibakteriālās īpašības, tādējādi izveidots jauns pētījuma virziens – mālu un keramikas materiālu dezinficējošā iedarbība un tās pielietošanas izpēte. Pētījuma laikā arī izveidots jauns darba virziens – māla fizikāli ķīmisko īpašību modificēšana.
Kas tālāk?
Pētnieki savu darbu, šķiet, ir paveikuši ar vislielāko atbildība sajūtu. Īsā termiņā, darbojoties krīzes apstākļos (nauda pētījumiem ik gadu beidzas novembrī, bet nākamā gada atbalstu no valsts saņem vēlā pavasarī), ir izveidoti jauni produkti un tehnoloģijas. Daudzi studenti par pētītajām tēmām ir aizstāvējuši disertācijas un saņēmuši zinātniskos grādus. Tiesa gan, visi pētījumi nav pabeigti, tie būtu jāturpina.
V. Segliņš uzsver – Latvijā enerģija apstrādes rūpniecībai maksā 1,4 – 1,6 reizes dārgāk nekā kaimiņvalstīs, tāpēc svarīgi ir ražot konkurētspējīgu produktu ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Māla iegulu izmantošana lauku rajonos, ražojot mūsu pētnieku izveidotos produktus, varētu dot labu grūdienu depresīvās lauku situācijas uzlabošanai. Būvmateriālu ražošana arī uzlabotu valsts tirdzniecības bilanci. Tomēr bez valsts īpašas atbalsta programmas ražotājiem labi sāktais darbs un tam tērētā nauda var izrādīties izmesta vējā, jo ieguvumi tautsaimniecībai nebūs atbilstoši. Jāņem arī vērā, ka daudzas māla iegulas galvenokārt atrodas uz privātās zemes, tāpēc vienošanās par to izmantošanu var ievilkties.
Jauni māla pielietojumi
1. māla granulas mājdzīvniekiem, kas novērš smaku,
2. porainas granulas ūdens attīrīšanai,
3. paaugstinātas stiprības termiski izturīgi produkti,
4. dezinficējoši māla un keramikas materiāli.
