Māllēpe – necila pēc skata, izcila kā dziedinātāja. Kādos gadījumos to lietot? 0
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vienas no pirmajām pavasara puķītēm ir māllēpes. Mazie dzeltenie ziediņi kā miniatūras saulītes veras pretī. Citādi māllēpe ir pieticīga un bieži paliek nepamanīta. Tomēr vērts tās uzmeklēt, jo ir ļoti ārstnieciskas. Pēc auga jālūkojas grāvmalās, ceļmalās, ūdenstilpju krastos.
Interesanti, ka māllēpju lapas zemes virspusē parādās tikai tad, kad ziedi jau teju noziedējuši. Tāpēc viduslaikos augu sauca par filius ante – “dēls pirms tam”.
Māllēpju (Tussilago farfara L.) ziedus – tikai pašus kurvīšus bez kātiņiem – ievāc aprīlī, maijā atkarībā no pavasara atnākšanas. Lapas bez kātiem ievāc maijā, jūnijā, kad tās vēl nav pilnībā attīstījušās. Gan ziedus, gan lapas žāvē pēc iespējas straujāk, tāpēc tās jāizklāj plānā kārtiņā un žāvēšanas laikā vairākkārt jāapgroza.
Ievācot māllēpju lapas, jāuzmanās tās nesajaukt ar neīsto tūsklapi – abas ir ļoti līdzīgas.
Ziedos ir miecvielas, gļotvielas, ēteriskās eļļas, fitosterīns, palmitīnskābe, stearīnskābe. Lapās ir rūgtais glikozīds, inulīns, miecvielas, ābolskābe, vīnskābe, C vitamīns, mikroelementi selēns, cinks, sudrabs, hroms.
Pateicoties māllēpēm piemītošajai mīkstinošajai iedarbībai, tās ir lielisks atklepošanas līdzeklis elpošanas orgānu iekaisuma gadījumā.
Māllēpes lieto arī pret astmu, mutes dobuma un rīkles skalošanai, ēstgribas rosināšanai.
Tautas medicīnā māllēpju lapu novārījumu vai sulu lieto plaušu tuberkulozes, bronhīta, plaušu karsoņa, tūskas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaišu, epilepsijas, malārijas, alerģiju, aizdusas gadījumā. Ārīgi māllēpju lapas un sulu izmanto dažādu ādas slimību, augoņu un rozes ārstēšanai, brūču, nobrāzumu dziedēšanai. Mīkstinošo īpašību dēļ māllēpes izmanto arī ādas kopšanai un matu skalošanai.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Pret bronhītu labi palīdz māllēpju ziedu sīrups: savāc tikko izplaukušus ziedus, ieber katliņā, pārlej ar ūdeni. Kad uzvārījies, to uz diennakti noliek vēsumā. Tad nokāš. Uz litru šķidruma pieliek 1 kg cukura. Var pievienot nedaudz citronskābes vai citrona sulu. Uzglabā ledusskapī. Lieto pa ēdamkarotei 6–8 reizes dienā.
Bronhīta gadījumā lieto arī šādu novārījumu: ēdamkaroti sasmalcinātu māllēpju lapu drogas aplej ar 0,5 l piena, pievieno naža galu cūku tauku, vāra 10 minūtes, tad nokāš. Šķidrumu lieto pa 50 g pirms gulētiešanas.
• Pie klepus, kuņģa slimībām, ja ir angīna, faringīts vai laringīts, lieto māllēpju ziedu uzlējumu: 20 g ziedu aplej ar 1 litru verdoša ūdens, ļauj stundu ievilkties. Nokāš. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā. Uzlējumu var izmantot arī kakla skalošanai.
• Pie astmas un citu elpceļu slimību gadījumos dzer māllēpju ziedu tēju: 2 tējkarotes ziedu aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj 5 minūtes ievilkties. Tējas iedarbību stiprinās tai pielikts medus, arī labāk garšos. Tējai var pievienot arī kumelītes, lavandu, rozmarīnu, timiānu.
• Ja moka klepus, aizsmakums, akūts vai hronisks bronhīts, arī pie kuņģa un zarnu slimībām lieto māllēpju lapu uzlējumu: 4 tējkarotes kaltētu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā.
• Pret galvassāpēm: 5 g sasmalcinātu māllēpju lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Uz lēnas uguns vāra 5–7 minūtes, izkāš. Lieto pa 1/3–1/2 glāzes 2–3 reizes dienā stundu pirms ēšanas. Galvassāpes novērsīs arī svaigas māllēpju lapas – tās ar gludo pusi liek uz pieres.
• Pneimonijas gadījumā māllēpju lapu novārījumu izmanto kā mīkstinošu, atkrēpojošu un sviedrējošu līdzekli. Ēdamkaroti sasmalcinātu lapu ieber katliņā, aplej ar 200 g verdoša ūdens, uzliek vāku un ūdens peldē vāra 15 minūtes. Tad izkāš, šķidrumam pielej verdošu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Kad nedaudz padzisis, pieliek 1 ēdamkaroti medus. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā.
• Pie aterosklerozes: 1 ēdamkaroti māllēpju lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4–6 reizes dienā.
• Kuņģa, zarnu, nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā lieto māllēpju ziedu un lapu novārījumu. Ņem 20–30 g ziedu un lapu maisījuma, aplej ar 1 l verdoša ūdens. Vāra 7 minūtes, ļauj stundu ievilkties. Lieto pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Ik pēc pāris dienām jāgatavo jauns novārījums.
• Pie gremošanas traucējumiem, zarnu trakta iekaisuma, holecistīta: 20 g sasmalcinātas māllēpju drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, pusstundu ļauj ievilkties. Lieto pa 1–2 ēdamkarotēm 4–6 reizes dienā.
• Lai brūces labāk dzītu, izmanto māllēpju lapu sulu. Lapas nomazgā, uz minūti iegremdē verdošā ūdenī, tad samaļ vai saberž piestiņā. No iegūtās masas izspiež sulu. Kompreses veidā liek pie brūcēm, čūlām, augoņiem, arī vēnu iekaisuma vietām.
• Pie izsitumiem, furunkulozes, hroniskas čūlas un ekzēmas māllēpju lapu novārījumu lieto gan ārīgi, gan iekšķīgi. 20 g drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes. Bojātās ādas vietas apstrādā ārīgi, iekšķīgi dzer pa 1–2 ēdamkarotēm 5–6 reizes dienā.
• Pret iesnām degunā pilina māllēpju sulu – pa 2–3 pilieniem.
• Tuberkulozes gadījumā un kā žulti dzenošu līdzekli svaigu māllēpju lapu sulu ar medu lieto iekšķīgi.
• Lai māllēpju sulu saglabātu ziemai, 1 l sulas pievieno 150 g degvīna vai spirta. Uzglabā tumšā, vēsā vietā.
• Stipra klepus un aizdusas gadījumā elpo māllēpju dūmus: sakarsētā pannā ieber sausas sasmalcinātas māllēpju lapas un ieelpo dūmus, kas pēc brīža paceļas no pannas.
• Pie vēnu iekaisumiem: veselas vai sasmalcinātas lapas ar gludo pusi liek pret kāju, bet pie varžacīm – ar pūkaino pusi.
• Ja ir saaukstēšanās, māllēpju drogas sasmalcina pulverī, lieto pa 1/3 tējkarotes 3 reizes dienā, uzdzerot ūdeni.
• Pret diatēzi: 10 g sasmalcinātas māllēpju drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 7–10 minūtes. Lieto 3–4 reizes dienā pa 2–3 ēdamkarotēm.
• Gastrīta gadījumā sajauc māllēpju lapas un kliņģerīšu ziedus attiecībā 2:1 Lieto kā parastu tēju 3–4 nedēļas. Tējai piemīt dziedējoša un nomierinoša iedarbība.
• Sausas sasmalcinātas māllēpju lapas satin cigaretē un smēķē, lai atvieglotu apgrūtinātu elpošanu, mazinātu aizdusu vai zobu sāpes.
• Matu spēcināšanai, mīkstināšanai un blaugznu novēršanai: sauju māllēpju ziedu aplej ar 1 litru ūdens, vāra 6–8 minūtes, tad atdzesē. Skalo matus pēc mazgāšanas. Novārījumu var izmantot arī ādas mitrināšanai stipras niezes gadījumā.
• Pret galvas ādas niezi, matu izkrišanu, blaugznām matu skalošanai pagatavo koncentrētu māllēpju novārījumu. To var pagatavot arī no māllēpēm un nātrēm attiecībā 1:1.
• Māllēpe ir ļoti bāziska, ātri atskābina organismu, likvidē disbakteriozi.
• Māllēpju lapas var pievienot salātiem vai citiem ēdieniem, taču nevajag pārspīlēt – būs gana ar pāris lapiņām.
Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško uzsver, ka ārstnieciskiem mērķiem vairāk ievāc lapas, retāk ziedus. Lūk, fitoterapeita ieteikumi.
• Māllēpju lapu sulu lieto kā žulti dzenošu un sviedrējošu līdzekli.
• Kaltētu lapu pulverim piemīt antiseptiska iedarbība, tas aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
• Klepus gadījumā, arī novārdzinātiem slimniekiem ņem 40 g māllēpju un 40 g ceļteku lapu, 40 g altejas saknes, 20 g raudenes, 10 g piparmētras, 20 g pieneņu saknes. Divas ēdamkarotes maisījuma aplej ar 0,8 l verdoša ūdens, ūdens peldē karsē 10–15 minūtes. Ielej termosā, nostādina 10 stundas. Izlieto diennakts laikā, dzerot pa 100–150 ml vienā reizē.
Interesanti
• Māllēpes latīniskais nosaukums tussilago salikts no vārdiem tusis, kas nozīmē “klepus”, un agere – “aizdzīt”. Dziedināšanai šo augu izmantojis jau Plīnijs, kurš dzīvoja 1. gs. p.m.ē. Arī Hipokrats klepus, dažādu citu sastrutojumu un iekaisumu gadījumā ieteicis lietot māllēpju novārījumu.
• Auga lapas apakšpuse ir pūkaina un rada siltuma sajūtu, bet augšējā gluda un vēsa, tāpēc Krievijā to dēvē par “māti un pamāti”.
• Jau izsenis zināms, ka māllēpes norāda uz pazemes ūdeņu tuvumu. Tātad, meklējot vietu akai, vērīgi lūkojiet, kur vislabprātāk aug māllēpes.
Ievēro!
• Māllēpes iekšķīgi nav ieteicams lietot aknu slimniekiem, arī grūtniecēm, māmiņām krūts barošanas periodā un bērniem līdz divu gadu vecumam.
• Nav ieteicams māllēpes lietot ilgāk par sešām nedēļām gadā, jo organismā var uzkrāties kaitīgas vielas.
