Malka – vislabākais kurināmais 2
Uzskata, ka malkas cenas nākotnē strauji kāpšot, jo mežu īpašnieki koksni aktīvi pārstrādā, piemēram, granulās. Tomēr mūsu zaļā bagātība ļauj cerēt, ka vietējais resurss vienmēr būs kaut nedaudz lētāks nekā citu veidu kurināmais.
Malka ir brīnišķīga. Tā ir lēta, rodas uz vietas, deg skaisti un nepiesārņo vidi. Jāatceras, ka labi deg tikai kvalitatīva malka, tāda, kas glabāta vēdināmā nojumē 1,5 – 2 gadus un kuras mitrums ir zem 20 %. Ja malka slapjāka, tās siltumatdeve ir stipri zemāka. No Latvijā izplatītākajām koku sugām vislielākā siltumatdeve ir ozolam (koeficients 10,00), osim – 9,60, kļavai – 8,75, bērzam – 8,33, alksnim – 7,10, apsei – 5,00, liepai – 4,20.
Uzlabots malkas variants ir briketes, kuras presē no skujkoku vai lapu koku zāģskaidām. Atkarībā no koka sugas un spiediena briketēm ir dažāda masa. Pateicoties blīvumam, tās sadeg lēnām, atstājot tāda paša sastāva pelnus kā malka. Brikešu energovērtība svārstās no 4100 – 4740 kcal/kg, pelnu saturs – no 0,36 % līdz 2,1 %, mitrums – no 5 % līdz 15 %, blīvums – no 0,6 līdz 1 kg/dm2. Dārgākās, protams, ir ozola skaidu briketes, jo tām ir liela siltuma atdeve un patīkams aromāts.
Briketes jāpērk vasarā, kad mazāka pieprasījuma dēļ cena ir jūtami zemāka. Izvēloties vien jānoskaidro, vai cena ir par tonnu vai kubikmetru, tad – cik liels tām ir brikešu blīvums, no kura atkarīga siltumatdeve.
Malku un briketes lieliski aizvieto tehnoloģiskās granulas, kas top, ar speciālām iekārtām lielā spiedienā smalkas skaidas sapresējot līdz 40 mm garos un 6 – 8 – 10 mm resnos stienīšos. Atkal – jo blīvākas granulas, jo lielāka siltumatdeve. Salīdzinot granulas ar citiem kurināmā veidiem, tām ir viszemākais mitruma līmenis – 5 – 7 %. Malkai tas ir 15 – 20 %, briketēm – 5 – 15 %. No vienas svara vienības iegūtais vidējais siltuma daudzums granulām ir 1,4 reizes lielāks nekā briketēm un 2,4 reizes lielāks nekā malkai. Lai arī granulu katla ierīkošana ir dārgāka nekā, piemēram, dīzeļdegvielas katla uzstādīšana, tomēr ekspluatācijas izmaksas ir trīs līdz piecas reizes mazākas.
UZZIŅA • Bērza malku viegli iekurināt, tā deg ar ilgu, vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. Sausa bērza malka izdala par 25 % vairāk siltuma nekā apses un par 15 % vairāk nekā priedes malka. • Alkšņa malka dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Tā ātri izžūst un pat pēc trim gadiem saglabā specifisko aromātu. • Apses malku ir grūti iekurināt, krāsni ieteicams aizdegt ar kādu citu un pēc tam pielikt. Tā pietiekami ilgi deg un ilgi turas arī karstums. Sadegot iztīrās dūmvads. • Priede dod lielāku karstumu nekā egle. Kurinot ar skujkoku malku, jārēķinās, ka degšanas procesā tā dzirksteļo. • Krāsnī vajagot likt pamīšus bērzu un alksni, jo pirmais ne tikai sadegot izdala daudz siltuma, bet arī veido daudz kvēpu, savukārt alksnis dod mazāk siltuma, toties sadedzina kvēpus, aizkavējot sārņu veidošanos uz dūmvada sienām.
SVARĪGI – Pāreja uz koksnes granulu apkuri, kā arī jaunas granulu apkures sistēmas izveidošana pašlaik ir definēta kā atjaunojamo energoresursu izmantošana. Pieteicoties Eiropas savienības atbalstam, KPFI projekta “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” ietvaros joprojām konkursa kārtībā iespējams atgūt lielu daļu no granulu apkures sistēmas izmaksām. Šāds finansiāls atbalsts jūtami palielina šo katlu izdevīgumu, – atgādina SIA “Commodus” tehniskais direktors Sandis Ainārs.
Reklāma
|
