Nākas rēķināt 3
Vai saimniecībā skrupulozi rēķina izmaksas? “Rēķina jau tikai tad, kad novāc ražu. Nu ko mēs varam sarēķināt, kamēr aug? Varam jau to darīt, bet nav zināms, kas beigās iznāks,” teic zemnieks. Liela nozīme ir arī cenām, kam lauksaimnieks aktīvi seko līdzi biržā. Bet bieži vien esot tā, ka izaudzētais jārealizē arī tad, ja cena nav pati izdevīgākā, jo pienācis laiks maksāt kredītus un nav laika lielām pārdomām. “Protams, gribam pārdot par izdevīgāku cenu, bet ne vienmēr tā sanāk. Bet pārdodam, nomaksājam kredītu un ejam tālāk,” tā “Māliņu” saimnieks.
Viņš priecājas, ka izmaksas palīdz rēķināt meita Zane, kas ir labs palīgs arī laukiem nepieciešamā minerālmēslu apjoma aprēķināšanā. Zane strādā “SkandAgra” kā tirdzniecības pārstāve – konsultante un labi pārzina situāciju šajā jomā. “Katru lauku izvērtējam, cik daudz un ar ko mēslot,” skaidro Zane Miķelsone. Tas arī palīdzot ietaupīt izmaksas. “Māliņu” saimnieks veicis zemes analīzes, kas saskaņā ar lauku kartēm ļauj precīzāk veikt minerālmēslu izsēšanu dažādās lauka vietās. “Tas ir videi saudzējošs pasākums, nekas netiek pārmēslots un būtu ieteicams ikvienam saimniekam, jo ļauj izlīdzināt ražas un palielināt ražību,” vērtē Oskars Balodis.
A. Miķelsons saimniekot sācis no 1992. gada uz mantotas zemes 17 ha platībā. Šobrīd tā izaugusi līdz sešiem simtiem ha, no tā īpašumā ir aptuveni 400 ha trijos novados – Tērvetes, Dobeles un Auces. “Māliņu” saimnieks neslēpj, ka labprāt palielinātu apsaimniekojamās platības, taču brīvo zemju Zemgalē atlicis maz. “Ir nomas zemes, bet ne visi tās vēlas pārdot,” tā saimnieks. Pozitīvi vērtējama Zemes iegādes kreditēšanas programma, kas ieviesta pēdējos gados – to izmantojis arī “Māliņu” saimnieks, iegādājoties 90 ha zemes, kas ļauj attīstīt ražošanu.
Pirms astoņiem gadiem, piesaistot kredītlīdzekļus, uzbūvēta jauna graudu kalte, kur var uzglabāt ap 1000 t graudaugu. “Tas dod neatkarību un brīvību,” smaidot saka saimnieks. Lai visu ražu sabērtu bunkuros, vajadzētu vēl vismaz pāris līdzīgu bunkuru, bet pagaidām gan to būvniecība netiek plānota. “Pagaidām gribam tikt ārā no tās bedres, kas bija pagājušogad. Viss sanāca kopā – gan pārsēšana, gan zemās cenas, sēklas iegāde, izmaksas – viss bija dubultā, un tas ir nopietni,” skaidro “Māliņu” saimnieks. Kredītu nomaksai finansējuma pieticis, bet turpmākā attīstība pagaidām ir nobremzēta. Tomēr saimnieks ar optimismu raugās nākotnē, cerot, ka tāds gads, kāds bijis pagājušais, nākotnē vairs neatkārtosies.
