Māla krējums kokona oderei 1
Pirts priekštelpā vienmēr būtu jāatrodas māla tvertnītei – lai ir pie rokas, ja pašsajūta ziņo, ka organisms jāattīra. Nopietnu veselības izklupienu reizē pareizāk būtu doties pie ārsta, pirts ziņā vairāk atstājot tikai māla procedūras skaistuma vairošanai un organisma stiprināšanai, lai ligas nespētu piekļūt.
Uzreiz novērtējamais šādu procedūru guvums – pat raupja un iekaisusi āda kļūst maiga un samtaina. Taču tikpat nozīmīga ir labvēlīgā iedarbība uz locītavu veselību un centrālo nervu sistēmu, kas parādās vēlāk. Pastāv viedoklis, ka māls dziedina un nomierina – sakārto cilvēka biolauku, jo spēj absorbēt arī traucējošas nogulsnes zemapziņā. To aizvien plašāk izmanto psihoterapeiti – sarunā ar speciālistu pacients murca plaukstās māla piku, jo tā spējot savākt pat vārdos neietvertas informācijas smagumu.
Pirts ir īstā vieta tad, ja ar mālu grib mazināt locītavu sāpes, klepu, ādas iekaisumu, veicināt apdeguma un applaucējuma sadzīšanu vai sasituma uzsūkšanos. Tad putriņu vēlams iejaukt biezāku un paturēt ilgāk, labāk – nosegtu ar plēvi.
Ja ieildzis klepus, pēc nopēršanās ar māla apliku noklāj plaušu zonu (uz krūtīm vai muguras), pārklāj ar plēvi un pārsedz ar siltu segu. Pēc 15–20 minūtēm to noskalo un veic ierasto pirts procedūras nobeigumu.
Pabiezas māla kompreses, nosegtas ar blīvu materiālu, var likt arī uz sāpošām locītavām, sasitumiem, hematomām – velk un dziedē vienlaikus.
Vērts IELĀGOT
Māla putriņu uz auguma ziež vēsu. Sasilstot māls intensīvāk izsūc no ķermeņa visu, kas lieks – brīvos radikāļus, neizvadītos vielmaiņas un iekaisuma procesa produktus.
Ar samālētu ķermeni lāvas telpā labāk neuzturēties, jo karstumā virs 40 grādiem māls savas dziednieciskās īpašības daļēji zaudē.
Ja pirtī iet reizi nedēļā, katrā no tām ziesties ar māliem nevajag – labāk ķermeņa palutināšanas līdzekļus mainīt.
Plastmasas vai koka (tikai ne metāla) traukā ieber māla plēksnītes vai pulveri, ko aplej ar ūdeni un atstāj uzbriešanai, kamēr dodas uz lāvas telpu vienu vai vairākas reizes izsildīties. Ziežas pēc atgriešanās.
1. variants – pēršanās laikā. Kad poras kārtīgi atvērušās un pirmās svīšanas izdalījumi noskaloti, ieziežas ar krējumveidīgo māla masu. Tā var būt arī ar smilšu piedevu (tādi māli atrodami biežāk) – tad procedūrai papildus organisma nodrošināšanai ar vajadzīgajām minerālvielām ir arī skrubja efekts.
2. variants – pēc pēršanās. Ar māliem iesmērējas tikai pēc pēršanās – tad to dara saudzīgāk – un atstāj uz ķermeņa īsu brītiņu.
3. variants – ar pārtikas plēvi. Pēc pēršanās noziesto ķermeni vēl ietin pārtikas plēvē, lai panāktu īstu siltumnīcas efektu – intensīvāku kalcija, kālija, alumīnija, dzelzs, silīcija un citu vajadzīgo vielu nonākšanu organismā; tādā kokonveidīgā formātā paguļ vai pasēž (bet ne lāvas telpas karstumā).
Janeka odziņa jeb attīrošais māla pēriens
Labi izsildītu peramo no galvas līdz kāju pirkstiem bagātīgi noziež ar māliem, satin plēvē, sasedz un, satuntulētu siltā segā, uz pusstundu atstāj pirts priekštelpā. Tad nogulda uz lāvas, kas bagātīgi izklāta ar svaigu zāli vai sienu, virsējo māla kārtiņu nolupina, pārējo – maigā siltumā dzenājot garu tikai ar slotiņām – saudzīgi noper, ļaujot māla paliekām lēni notecēt. Pēc tam noskalo.
Lai mālu iedarbību pastiprinātu, vēlams ievērot Mēness fāzu ietekmi uz procesiem – dilstošā un vecā mēnesī labāk noris viss, kas saistīts ar nevēlamā dabūšanu laukā, jaunā un augošā – organisma papildināšana ar tam vajadzīgo.
ŅEM VĒRĀ!
Uz sejas kārtiņa turama ne ilgāk par 5 minūtēm, uz pārējā ķermeņa – ap 15 minūtēm, nevis sagaidot, kamēr uztrieptā garoziņa sakalst un sāk plaisāt. Kurš vairāk svīst, tam aplika nenožūst pat pusstundā, bet citam izsausē jau pēc dažām minūtēm. Turklāt jāatceras, ka māls visu intensīvi velk ārā – ja ar dažādām skrubīša ziedēm, pirtsgariņa aromātiem un slotiņām dabas labumi sadzīti iekšā, kāpēc to visu bez īpašas vajadzības pumpēt laukā?
