Māli pirtī: velk, dziedē un padara skaistāku 1
Māls pelnījis godu atrasties Latvijas derīgo izrakteņu saraksta pašā augšgalā. Tā vērtību aizvien vairāk apzināmies, gan ceļot gaismā aizmirstus izmantošanas veidus, gan meklējot vēl nebijušus. Tieši tāda – seni jauna – ir māla lietošana pirts procedūrās.
Māla nozīmi veselības atjaunošanā un skaistumkopšanas procedūrās apcerējis jau Avicenna. To novērtējuši arī visu gadsimtu karotāji, zaldātu aptieciņās tam ierādot vietu brūču inficēšanās novēršanai un kā līdzekli pret dizentēriju, hemoroīdiem, smaganu iekaisumu, plaušu kaitēm, ādas vainām, sasitumiem. Mālu terapiju slavinājis ievērojamais 19. gadsimta dabas dziedniecības pionieris Sebastians Kneips, kā arī daudzi vēlākā laika tautas dziednieki un ārsti. To likušas lietā zemnieces: pret saindēšanos, lai pienu saglabātu svaigu un lai sivēniem un zoslēniem nekādas ligas neķertos klāt.
Kas mālā tik īpašs
Māla ieži veidojušies no dažādiem laukšpata un vizlas sadēdēšanas produktiem jau ledāju pārvietošanās laikā. Pēc iegulu izcelsmes un dziļuma to sastāvs ir atšķirīgs, taču visos atrodams tik plašs sāļu un minerālvielu klāsts, ka var teikt: visa Mendeļejeva tabula vienuviet. Tas, ka molekulas ir ļoti sīkas, nodrošina šim produktam ārkārtīgi lielu absorbcijas spēju. Tāpēc māls, kas piemērots tiklab iekšķīgai, kā ārīgai lietošanai, vienlaikus spēj gan nodrošināt mūs ar vielām, kuru trūkst, gan uztvert, saistīt un izvadīt no organisma visu, kas lieks un kaitīgs. Māla sastāvā ir arī radioaktīvā viela rādijs, kas īpaši nepatīk vīrusiem un patoloģiskajiem mikroorganismiem, taču rūda un stiprina veselo šūnu elektromagnētisko lauku, veicina audu atjaunošanos. Nav pamata apšaubīt Kneipa atziņu, ka “māls mazina iekaisumu, izvelk patoloģiskos un strutojošos slimības izraisītājus, attīra čūlas, lieliski palīdz pret galvas un muguras sāpēm, iekaisumiem, brūcēm un saindēšanos”.
Kā tikt pie laba māla
Lai kādā nokrāsā ir māls, tas glabā informāciju par aizlaikiem, kad planēta bija vesela un cilvēku darbības netraumēta. Ārējām procedūrām izmantojams tas, kas atrasts tuvāk dzīvesvietai un vieglāk iegūstams, bet iekšķīgai lietošanai drošāk iegādāties laboratorijā pārbaudītu un sertificētu produktu.
Nevajadzētu lietot mālu, kura atsegumieži ir tuvu zemes virskārtai un ilgāku laiku bijuši saskarsmē ar gaisu, jo tas intensīvi saista kaitīgos atmosfēras izmešus.
Dziļums, kas garantē māla kvalitāti, – pieci metri.
Labākais māla ieguves veids – pamesta karjera vertikālajā sienā izcirsta dziļa ala (to izmanto Janeks Volčeks). Māliezi vispareizāk drupināt ziemā, kad zeme sasalusi un slānī mazāk mitruma. Ūdeni piesūcies, māls kļūst akmensciets. To gan grūti izžāvēt, gan pēcāk sasmalcināt. Turpretī sals ūdeni izspiež un māla struktūra mainās. Tad to viegli savākt un apstrādāt – pēc dažām stundām iezis pats sadrūp sīkās plēksnītēs.
Ūdenim piemīt liels attīrošais spēks: upes gultnē vai jūras krastā uzieti māla slāņu atsegumi, ko radījušas straujas līmeņa svārstības, parasti lietošanai der.
