Mālainā augsnē augiem ir kavēta ūdens un barības vielu uzņemšana. Kā uzlabot šādu augsni? 2
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Kā ielabot mālainu zemi dārzā? Kā veidot dobes? Jautā Kristīne R. Konsultē dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte.
Mālainai augsnei dārzā var būt savas priekšrocības un trūkumi. Blīvās struktūras dēļ tā ir ar zemu gaisa un ūdens caurlaidību – sausā laikā izžūstot, kļūst cieta, grūtāk apstrādājama, bet pavasari lēnāk iesilst. Augu saknes nespēj attīstīties, un tiek kavēta ūdens un barības vielu uzņemšana. Pozitīva mālainas augsnes īpašība ir spēja saglabāt mitrumu un iestrādātās barības vielas.
Ir augi, piemēram, ceriņi, īves un magnolijas, kas neiebilst pret smago augsni. Tomēr lielākajai daļai augu nepieciešama vieglāka, irdenāka augsne, tāpēc mālaina augsne jāielabo.
Dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte uzskata – veidojot dobes, augsnes pilnīga nomaiņa nav reāls risinājums, jo ir ļoti darbietilpīga un prasa lielus finansiālus ieguldījumus.
Iespējamie risinājumi
Augsni ielabo ar rupju granti – viena ķerra grants uz diviem kvadrātmetriem. Ķerra ar granti satur 80–120 litru. Granti iefrēzē vai iear augsnē vismaz 20 cm dziļi pavasarī vai rudenī, kad tā ir mitra un vieglāk apstrādājama. Jāņem vērā, ka grants izmantošana nemaksās lēti.
Katru gadu augsnē iestrādā organisko materiālu, piemēram, kompostu vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Ar organiskā materiāla starpniecību māla daļiņas savienojas, veidojot drupatas, starp kurām rodas gaisa spraugas. Augsnē palielinās gaisa saturs, lietusūdens var labāk aizplūst, un augi vieglāk iesakņojas.
Vislabāk kompostu veidot tikai no augu atliekām. Svaigus kūtsmēslus nedrīkst izmantot, jo tie vēl vairāk sablīvē augsni. Nav ieteicama arī kūdra, jo tā ātri sadalās un nedod gaidīto efektu.
Zaļmēslojuma augu audzēšana vismaz divus gadus pēc kārtas. Augustā var sēt rudzus, baltās sinepes, eļļas rutkus, bet pavasarī sarkano āboliņu, griķus, facēliju, lupīnu un citus augus. To uzdevums ir augsnes irdināšana, veidojot sakņu sistēmu, un bagātināšana ar organiskajām vielām pēc iearšanas augsnē. Zaļmēslojuma augi jāiear augsnē pirms sēklu izveidošanās.
Nelielās platībās lietderīgi veidot augstās dobes. Apakšdaļā ieklāj ap 10 cm biezu drenāžas slāni no koku zariem, šķeldas, čiekuriem vai līdzīga materiāla, tad ber kompostu vai sadalījušos kūtsmēslus, virspusē auglīgu, irdenu dārza augsni, ko var sajaukt ar kūdru.
Stādot daudzgadīgos augus – kokus un krūmus, augsni ielabo tikai stādāmbedrē. Bedri izrok aptuveni divas reizes dziļāku un platāku par auga sakņu kamolu. Izrakto materiālu sajauc ar smiltīm un kompostu, lai uzlabotu augsnes struktūru un palielinātu barības vielu saturu.
Der zināt!
Mālainā, sablīvētā augsnē labi aug tādas nezāles kā dadži, pienenes, māllēpes, lielās ceļtekas, usnes u.c.
