Makss un Morics atkal dauzīsies Leļļu teātrī 0
Vilhelma Buša ilustrētais stāsts pantos par diviem neremdināmiem delveriem – Maksu un Moricu – uz Latvijas teātru skatuvēm atgriežas atkal un atkal. Jau piekto reizi tas atdzīvojies arī uz Latvijas Leļļu teātra skatuves, kur pasaulslaveno palaidņu niķus un stiķus režisora Edgara Kaufelda iestudējumā izspēlē un Jura Kaukuļa mūzikā izdzied aktieri Daumants Švampe un Artūrs Kalniņš.
Līdz šim Buša ilustrēto stāstu dzejā Leļļu teātrī iestudējusi režisore Tīna Hercberga un mākslinieks Pāvils Šenhofs kopā ar komponistu Gunāru Rozenbergu, bet galveno varoņu duets runājis aktrišu Veltas Skurstenes, Zentas Lēpes, Daces Skadiņas, Astrīdas Pērkones, Vijas Blūzmas, Audras Pētersones un Santas Didžus balsīs. Šajā reizē lomās – puiši, leļļu teātra jaunie spēki Daumants Švampe un Artūrs Kalniņš.
Edgars Kaufelds, Leļļu teātra aktieris un režisors, stāstu par Maksu un Moricu neuztver kā didaktisku un pamācošu. Viņaprāt, patiesībā tā autors vairāk simpatizē abiem nerātņiem, tādēļ izrāde būšot kā pieaugušā Maksa un Morica atskats uz paveiktajiem nedarbiem ar savu tiesu fantāzijas un izpušķojumiem. Aktieri stāstīs kā pieaugušie, kas nu kļuvuši nedaudz prātīgāki, bet piekrituši izstāstīt savas dzīves neparastākos atgadījumus ar visām no tā izrietošajām sekām.
Kā teic izrādes veidotāji – jaunais “Maksa un Morica” iestudējums, uz kuru aicināti bērni no četru gadu vecuma, veidots, respektējot Vilhelma Buša oriģinālo darbu, tā kompozīciju un ilustrācijas, pēc kuru parauga tapušas arī mākslinieces Ievas Ozoliņas lelles – paši nebēdņi, Boltes madāma, skroderis Āzītis un citi bērniem un viņu vecākiem labi pazīstamie stāsta varoņi, kas darbosies Uģa Bērziņa iekārtotajā skatuves telpā.
Jaunās izrādes mūzikas autors, grupas “Dzelzs Vilks” solists Juris Kaukulis savulaik radījis mūziku Dailes teātra izrādei “Tas trakais, trakais Harijs” Dž. Dž. Džilindžera iestudējumā, kā arī Mihaila Gruzdova veidotajai “Man arī būtu bail”, kas joprojām turpina savu skatuves dzīvi uz dažādām skatuvēm. Tiesa, bērnu izrādes mūzikas rakstīšanā viņš roku ievingrinājis pirmoreiz, atzīstot, ka šī pieredze izvērtusies īstā piedzīvojumā.
Tiesa, mūziku, kas veido lielu daļu no izrādes stāsta, izspēlēs, šoreiz izdziedās, nevis pats Juris, bet aktieri. Komentējot izrādes vēstījumu, mūziķis teic: “Bērni un jaunieši savā bērnībā iztrakojas, un tam ir jādod vaļa, lai viņi to nedarītu vēlāk, kad vajadzētu kļūt prātīgākiem.”
Mūzikas rakstīšana un iestudēšana izvērtusies par piedzīvojumu, saka mūziķis, atkājot, ka mūziku iestudē aktieri, kas ar ģitārspēli līdz tam nebija nodarbojušies. Daumants un Artūrs ģitāru spēlē tieši tik labi, kā tas būtu jādara Maksam un Moricam. Izrādē ir viss, kam jābūt īstā piedzīvojumu stāstā. Tas ir stāsts par dauzīšanos, bez kuras nav izticis neviens veselīgs bērns, no kura izaug veselīgs pieaugušais.
