Arturs Maskats
Arturs Maskats
Foto – Timurs Subhankulovs

– Vai pēc jūsu mūzikas atskaņojumiem ārvalstīs saņemat arī jaunu mūzikas darbu pasūtījumus aiz robežām? 3


– Pēdējā laikā patiešām ir radušies ārzemju kontakti, un ceru, ka tiem būs arī turpinājums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

– Atgriežoties Latvijā – sava veida turpinājumu jaunā veidolā piedzīvos jūsu baleta “Bīstamie sakari” mūzika. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā baleta partitūra pārtapusi svītā, kas piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu. Vai šis jūsu darbs kopš pirmizrādes 2006. gadā ir ieguvis citu seju?

– “Bīstamie sakari” mūsu operā izrādīti vairākas reizes, tāpat arī Poznaņas un Brno operās, un diriģenti it visur lūguši, lai no šīs mūzikas izveidoju svītu. Beidzot tas ir noticis, jo šķita, ka simfoniskās mūzikas lielkoncerts ir piemērots gadījums šādam skaņdarbam. Man prieks, ka mūsu operas orķestris ar diriģentu Mārtiņu Ozoliņu priekšgalā atsaucās uzreiz – tieši viņš bija “Bīstamo skaru” pirmatskaņotājs un baleta pirmiestudētājs. Jāatzīst, vajadzēja diezgan daudz piestrādāt, veikt izmaiņas un vietām komponēt no jauna vai izmainīt instrumentāciju. Atskaņotāju sastāvs šajā reizē gandrīz neatšķirsies – arī šoreiz skanēs divi klavesīni divu uzticamo, brīnišķīgo solistu – Gata Kļavas un Mārtiņa Zilberta – izpildījumā. Vienīgi šajā reizē Jāņa Šipkēvica kontretenoravokāla partiju dziedās Elīna Šimkus – vēlējos soprāna balsi. Man ļoti patīk, kā viņa dzied baroku un klasicismu – šis ir tāds romantizēts baroks.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kā vērtējat Arvīda Klotiņa savulaik ierosinātās Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta idejas attīstību vairāk nekā desmit gadu griezumā?

– Ir brīnišķīgi, ka šī tradīcija turpinās. Vienmēr ir iespēja parādīt kādu jaundarbu, izcelt jubilejas, piemēram, pērn Romualda Kalsona, Jāņa Ivanova mūziku. Lielkoncerts dod iespēju atzīmēt arī visai kultūrai svarīgus notikumus – gan jau aizvadīto Raiņa un Aspazijas jubileju, gan vēl priekšā esošo Latvijas simtgadi. Tā ir vienīgā reize gadā, kad satiekas visi trīs orķestri, un es ļoti labi zinu, ka “Latvijas koncertu” producentu daļai to visu salikt kopā prasa milzīgu spēku. Lielākais prieks par to, ka arī klausītāji novērtē šo ideju – līdz šim koncertiem bijis labs apmeklējums.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.