Ivars Bušmanis: Ļoti vilinoši vairāk paņemt no tā, ko nevar noslēpt – no zemes, mājām, dzīvokļiem 9
Mūsu redakcijas kolektīvs tika sapulcināts uz ikgadējo balli. Tas bija darbdienas vakars, kad izdots gada pēdējais laikraksta numurs. Ar darbā novalkātām un nopietnām sejām sanācām kopā un gaidījām, kas nu būs. Kā nu mūs cels uz augšu. Kā iepriecinās. Priekšā iznāca Rīgas improvizācijas teātra aktieris, šķiet, Viesturs Vizulis, lēnām noskaņoja mūs uz vienas nots un pasūtīja “mākslīgos smieklus”. Neticami, mēs iesmējāmies. Katru reizi, kad pasūtīja mākslīgos smieklus, tie iznāca. Arvien nesamocītāk. Mēs smējāmies īsti.
Pēdējais “Citadeles indekss” rudenī konstatēja, ka vidējā temperatūra ekonomikā – zem normas un ka Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks. Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Mortens Hansens “LA” tad vēstīja: “Esmu pārsteigts, cik maz optimisma valda uzņēmējdarbībā. Krīze, kas tagad jau pārvarēta, ir atstājusi bailes no aizņemšanās, bankas negribīgi finansē investīciju projektus, atstājusi uzņēmējus piesardzīgus. /../ Vienkārši vajadzīgs optimisms par nākotni. Labākais ekonomikas stimuls ir tas, ka uzņēmēju noskaņojuma indekss iet uz augšu.”
Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma atšķiras no Pasaules bankas ieteikumiem un tāpēc tik līdzīga Latvijas Bankas redzējumam, ka tapusi kopā ar uzņēmējiem. Tā tiek pielaikota nodokļu maksātājiem, nevis “starptautiskajiem aizdevējiem”. Tas ļauj cerēt, ka paši uzņēmēji reformai var noticēt un pāriet uz aizvien legālāku saimniekošanu. Līdzšinējā nodokļu politika traucēja legālos uzņēmējus, jo tā sodīja viņus un klusēja par tiem, kas ēnā.
Tātad pirmais reformas gaidāmais efekts: mazākiem darbaspēka nodokļiem vajadzētu mudināt uzņēmējus nostrādināt mūs vairāk un legāli. Savukārt mums kā darba ņēmējiem uz rokas paliks vairāk naudas, kas varētu likt tērēties vairāk un pirkt šī uzņēmēja preces. Ekonomistu valodā runājot, tas palielinās iekšējo patēriņu. Un dos vairāk nodokļu budžetā. Kaut kad vēlāk.
Otrs efekts: reforma jūtamāk nekā līdz šim mazinās nevienlīdzību: lielāks neapliekamais minimums un minimālā alga, un simboliska progresivitāte augšgalā – tikai tiem, kam alga lielāka par 3750.
Pasaules bankas un Eiropas Komisijas ieteikumam pārnest nodokļu smagumu no darbaspēka uz īpašumu vai patēriņu valdība sekojusi līdz pusei. Smagums noņemts, bet nav pārnests. Jāatzīst, ka daļēji gan ir – uz kapitāla pieaugumu, kas arī būs 20% un, starp citu, ietekmēs arī tos, kas tagad labticīgi iemaksā pensiju trešajā līmenī. Kad sāks saņemt, tad piektā daļa no pieauguma nost!
Kaut arī Dana Reizniece-Ozola aicina uz piedāvātās reformas kompleksu ieviešanu un uzreiz, šai kompleksā vēl iztrūkst piedāvājuma nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Kad būs tas, tad visi zemes, dzīvokļu un māju īpašnieki redzēs, vai ieguvums no ienākuma nodokļa – no padsmit līdz 80 eiro (vidēji 50 eiro) – nebūs jānotērē, maksājot lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Ļoti vilinoši vairāk paņemt no tā, ko nevar noslēpt, – no zemes, mājām, dzīvokļiem. Kaut arī NĪN piemērošanā iespējams “neapliekamais minimums” vienīgā mājokļa īpašniekiem un progresivitāte, no tā noteikti mēģinās iekasēt vairāk, lai segtu trūkstošo finansējumu pašvaldībām.
Sākumā gaidāms 100 miljonu eiro liels deficīts. Kā šo caurumu aizlāpīs? Visticamāk, ar budžeta deficītu. Pagaidām Finanšu ministrija norūpējusies, lai tas nekļūtu lielāks. Reformas eiforijā lauksaimnieki sacerējās uz samazināto 5% PVN augļiem, ogām un dārzeņiem. Sākumā bijušais lauksaimnieks un tagadējais ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra to atbalstīja, bet nu, acīmredzot ministres sabārts, ieslēdzis atpakaļgaitu un tagad atzīst, ka reizē samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un PVN nevar atļauties.
Lai kādi būtu jaunie spēles noteikumi, padomijas laikā ieprogrammēto izvairīšanās gēnu pārmākt varēs tikai ar “mākslīgo optimismu”. Premjeram Kučinskim un finanšu ministrei Reizniecei-Ozolai Vislatvijas stāvizrādē būs mūs visus jāpārliecina: tagad laiks optimismam!
