Mākslīgais kuņģis testēs burkānu alu. Jelgavā rada un pārbauda jaunus pārtikas produktus 3
Jaunajā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Studiju un zinātnes centrā, ko vakar atklāja Jelgavā, paveras plašas iespējas ne tikai studentu apmācīšanā, bet arī inovatīvu produktu izstrādē. Uzņēmēji te saskata sev svarīgas lietas, piemēram, iepakojums, kas ļauj maksimāli pagarināt pārtikas derīguma termiņu. Tāpat te ātri var noteikt atsevišķu produktu sastāvdaļas.
Jaunā ēka aiz Valdekas pils tapusi kādreizējo veco noliktavu vietā, un tās kopējā platība ir vairāk nekā 3000 kvadrātmetru. Tajā atrodas studiju un zinātnisko laboratoriju bāze pārtikas zinātnei, nelielas pilotražotnes, kurās studentiem apgūt izpratni par ražošanas procesu norisi, bet pārtikas uzņēmēji, noslēdzot sadarbības līgumus, fakultātes zinātnieku vadībā var izmēģināt jaunu produktu ražošanu, kas grūti realizējama lielās ražotnēs. Tā augļu un dārzeņu eksperimentālajā telpā ierīkota miniatūra alus darītava, kur eksperimentālā kārtā var saražot dažādu garšu miestiņu. 20 l alus dienā – šāda ir ražotnes jauda, un studentiem ar to īpaši patīk darboties, atzīst fakultātes mācībspēki. Eksperimentālā kārtā šajā ražotnē no Latvijā audzētiem āboliem jau tapis trīs veidu sidrs. Citās pilotražotnēs var gatavot sieru, gaļas izstrādājumus, saldējumu, skābpiena produktus un citus, stāsta profesore Daina Kārkliņa.
LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava iepazīstina ar pārtiku, kas top Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. “Jau sešus gadus bruņotie spēki ēd mūsu pārtiku, bet tagad ir izsludināts jauns konkurss, kurā ejam un piedalāmies,” viņa stāsta, demonstrējot pārtiku mīkstā laminētā iepakojumā, kas var uzglabāties vairākus gadus. Tieši viņas vadītais centrs nodarbojas ar jaunu produktu izstrādi no idejas līdz gatavam produktam. Atklāšanas laikā bija redzami vairāki pēdējos gados tapušie produkti, kas jau nokļuvuši veikalu plauktos, un šobrīd to ražotāji ne tikai lūkojas eksporta virzienā, bet jau eksportē – graudaugu pārslas “Milzu!”, “Rūdolfa biezeņi”, “Nissi”, “Garden Snack” un citi. Muižniece-Brasava priecājas par jaunajām telpām un iekārtām, kur zinātniekiem būs plašākas iespējas strādāt pie inovācijām. “Jaunums ir autoklāvs, kur varam pārtikas produktiem dabūt garākus termiņus – pat vairāku gadu garumā. Tāpat ir iespējas izmantot dažādus iepakojumus – aizsarggāzē, vakuumā,” klāsta speciāliste. Viņa ir priecīga, ka pēdējā laikā arvien vairāk uzņēmēju vēršas Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrā, lai sadarbībā ar zinātniekiem radītu jaunus produktus, ko ieviest ražošanā. Uz ciešāku abu pušu sadarbību cer maizniekmeistars Normunds Skauģis, kas atklāšanā uzsvēra – zinātnieku loma pārtikas ražošanā kļūst arvien lielāka.
Fakultātes vadība lepojas ar moderno laboratoriju aprīkojumu, tostarp gāzu hromatogrāfu–olfaktometru, esošo gāzu un šķidruma hromatogrāfu aprīkojumu ar automātiskām paraugu ievadīšanas ierīcēm daudzveidīgu pārtikas izejvielās un produktos esošo bioloģiski aktīvo vielu noteikšanai, farinogrāfu un amilogrāfu miltu kvalitātes īpašību izzināšanai, nitrītu un nitrātu satura noteikšanas iekārtu u.c. iekārtām. Vienā no telpām redzam “mākslīgo kuņģi” – iekārtu, kur simulācijā redzams, kā pārtika tiek sagremota.
Pēc iepazīšanās ar jaunajām iespējām Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure dalās novērojumos: “Šeit redzu lietas, kas ir ļoti svarīgas uzņēmējiem. Piemēram, iepakojums, kas ļautu eksportā maksimāli pagarināt derīguma termiņu. Tas ir svarīgs armijai, un mēs tad varētu pretendēt uz NATO iepirkumiem, kā arī eksportam. Tāpat būtu svarīgi ātri noteikt atsevišķu produktu sastāvdaļu esamību vai neesamību. Ļoti ceram arī uz sadarbību ar zinātniekiem jaunu produktu izveidē,” tā Ināra Šure.
Kā svinīgajā Studiju un zinātnes centra atklāšanā uzsvēra LLU rektore Irina Pilvere, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte ir viena no galvenajām fakultātēm un ļoti vajadzīga, īpaši apstākļos, kad cilvēku skaits pasaulē pieaug, līdz ar to pārtikas tehnologiem darbs nākotnē būs nodrošināts. “Šī profesija būs pieprasīta vienmēr. Arī fakultātes zinātnieku rezultāti ir izcili – jau vairākus gadus fakultātes zinātnieki iegūst godalgotas balvas Latvijas līmenī,” ir gandarīta LLU rektore.
Jaunās fakultātes ēkas būvniecības darbi notika ERAF līdzfinansētā projekta “LLU mācību infrastruktūras modernizācija” ietvaros, kura kopējās izmaksas bija 18 miljoni eiro. Līgumsumma par ēkas būvniecību bija 2,3 miljoni eiro bez PVN.
