Mākslīgais intelekts, virtuālā realitāte un “gudrās vietas”. Kurp vedīs tehnoloģijas 2019. gadā 1
Gada nogalē Konektikutas štatā ASV bāzētā domnīca un konsultāciju firma “Gartner” izteikusi savas prognozes tehnoloģiju attīstībā 2019. gadā.
Pamatvirzieni – mākslīgais intelekts, digitālās un virtuālās pasaules saplūšana un jauna veida tīklojumu (cilvēks, bizness, dati, ierīces) veidošanās.
Bet tagad visu pēc kārtas:
1. Autonomās ierīces, visāda veida roboti, kas, bruņoti ar mākslīgo intelektu, aizvien plašāk aizstāšot cilvēku veikto darbu. Piemēram- lauksaimniecībā, kur mazāko drošības prasību (kartupeļu lauks nav autostrāde!) dēļ esot sagaidāma īsta robotu invāzija. Automātiski stādītāji, laistītāji, ravētāji un ražas novācēji.
2. Jauna veida datu analīze jeb paplašinātā analītika (augmented analytics). Lieta, ko laikam tā īsti izprot tikai informācijas tehnoloģiju speciālisti, sola vēl nebijušu un īpaši gudru veidu, kas spējot ne tikai apstrādāt datus, bet arī analizēt iespējamos attīstības scenārijus. Piemēram, uzņēmumam. Tāpat šī tehnoloģija būšot noderīga zinātnisko datu apstrādes procesā.
3. Mākslīgā intelekta virzīta attīstība.
4. Digitālie dvīņi (digital twins). Ar to saprot sarežģītu sistēmu (gan lietu, gan procesu) datormodeli, kas pastāv paralēli reālajā pasaulē eksistējošai sistēmai. Kā piemērus varot minēt uzņēmumu, elektrostaciju vai pat pilsētu. Paralēli reālajai dzīvei eksistējošais virtuālais modelis ļaušot izvērtēt iespējamos apdraudējumus un riskus.
5. “Edge computing”, ko latviski varbūt varētu tulkot kā “skaitļošana uz kantes”. Kaut kas pretējs “mākoņu skaitļošanai”. Vajadzība pēc šīs tehnoloģijas pieaugot tāpēc, ka pasaule patlaban piedzīvo vēl neredzētu sensoru bumu. Burtiski visur atrodas datu vācēji, kuru sniegtā informācija neesot obligāti jāglabā un jāapstrādā “mākonī”.
6. Virtuālās realitātes tehnoloģijas- gan izklaidei, gan biznesam un darbam.
7. Blokķēdes tehnoloģija, kas rada jauna iespējas slepenai un drošai informācijas glabāšanai.
8. “Gudrās vietas” (smart spaces), tādas vides (gan fiziskas, gan virtuālas) radīšana, kurā mijiedarbojas cilvēks, viedās ierīces, mākslīgais intelekts, blokķēdes utt.
9. Digitālās ētikas attīstība. Cilvēka uzvedība internetā pamazām mainīšoties no jautājuma “vai tas ir atļauts?” uz “vai es rīkojos pareizi un godīgi?”.
10. Kvantu skaitļošana. Principiāli jauna skaitļošanas tehnoloģija, kurā informācijas glabāšanai un apstrādei tiek izmantoti atomu kvantu stāvokļi. Kvantu datora atšķirība no parastā datora varot ilustrēt ar milzīgu bibliotēku. Ja parastais dators tajā lasot vienu grāmatu pēc otras, tad kvantu dators – visas vienlaicīgi. Tiesa, kvantu datoros nākamgad būšot vērojama vien pētnieciskā attīstība. Pirmā šāda ierīce parādīšoties ne ātrāk kā 2022. gadā.
Kā redzam, tad minētās tehnoloģijas ir visai abstraktas un saprotamas tikai speciālistiem. Milzīga atšķirība no pagājušā gadsimta sākuma, kad pašu modernāko to laiku tehnoloģiju kā radio vai rentgena aparāta darbību izprata jebkurš ģimnāzijas audzēknis.
Tagad tas vairs nav iespējams. Un, lai arī vai ikviens cilvēks lieto viedtālruni, tikai niecīgs skaits izprot tā darbību – sākot no elektronu pārvietošanās elektriskajās ķēdēs līdz programmu nodrošinājumam un bāzes torņu darbības principiem. Pasaule kļūst aizvien komplicētāka un abstraktāka.
Kas zina, vai tas uz labu vai sliktu.
