Mākslīgais intelekts Salacā skaita lašus: skeneris spēj atšķirt lasi no taimiņa, nomēra zivs garumu un aprēķina svaru 6
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Salacas upē sākta unikāla lašu un taimiņu skaitīšana – pāri visai upei uzbūvēta tača veida sēta ar nelielām spraugām, caur kurām brīvi izpeld mazās zivis, bet laši un taimiņi spiesti meklēt vienīgo atstāto izeju, kur tās saskaita mākslīgais intelekts.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki Eiropas datu vākšanas programmas ietvaros Salacas upē, izmantojot automātisko zivju reģistratoru “VAKI Riverwatcher”, veic uz nārstu migrējošo lašu un taimiņu uzskaiti.
Reģistrators, izmantojot videokameru un skeneri, spēj atpazīt lasi no taimiņa, mātīti no tēviņa, nomēra to garumu un aprēķina zivs svaru.
Līdz šim lielākā lašu mamma Salacā šoruden bijusi 126 cm liela. Pētījuma mērķis ir uzskaitīt visus uz nārstu migrējošos lašus un taimiņus, kas rudenī no jūras dodas uz nārsta vietām Salacas upē. Augustā uzskaitīti jau vairāk nekā 40 laši.
Norobežojošo konstrukciju veidojis Salacgrīvas makšķernieku klubs “Salackrasti”, bet zivis uzskaita BIOR. Lūk, ko par šo projektu pastāstīja BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups: “Salaca ir galvenā Latvijas dabiskā lašupe ar augstāko dabisko lašu produkciju un viena no retajām Latvijas upēm, kur ir atļauta lašu un taimiņu licencētā makšķerēšana.
Baltijas jūras dienvidaustrumu krastā, tostarp Latvijas lašupēs, lašu krājuma stāvoklis nav apmierinošs, tādēļ ir nepieciešami papildu pētījumi un, iespējams, arī aizsardzības pasākumi.
BIOR pētnieku galvenais uzdevums ir noskaidrot, kas ir būtiskākie apstākļi neapmierinošam lašu populācijas stāvoklim Latvijas upēs – dabas faktori – klimata izmaiņas un ar to saistītā upju aizaugšana vai nepietiekamais nārstojošo zivju skaits upēs, ko var ietekmēt gan zvejnieki, gan makšķernieki, gan arī lielais roņu skaits Baltijas jūrā.”
Jau no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Salacā pavasarī tiek veikta uz jūru migrējošo lašu un taimiņu smoltu (īpaša lašveidīgo zivju attīstības stadijas starp mazuli un pieaugušo zivi) uzskaite. Tas ir galvenais rādītājs, pēc kura zinātnieki nosaka lašu populāciju stāvokli.
Piemēram, Salacā ideālos apstākļos uz jūru dodas 30 000 lašu smoltu un, sasniedzot 75% no šī skaitļa, tiek uzskatīts, ka lašupe ir labā stāvoklī. Šajā pavasarī uz jūru no Salacas devās aptuveni 18 000 lašu smoltu, tātad labi – bet ne ideāli, vērtē Didzis Ustups.
Monitoringa rezultāti tiks apkopoti rudens beigās. Tie sniegs priekšstatu par faktoriem, kas ietekmē lašu krājuma stāvokli Salacā un ļaus plānot veicamos krājuma stāvokļa uzlabošanas pasākumus.
