Mākslīgais intelekts palīdzēs aizsargāt apdraudētos sniega leopardus 1
Mākoņu ieskautais un ar pastāvīgu sniega kārtu apklātais Sandzjanjuaņas nacionālais dabas rezervāts (San Jiangyuan Nature Reserve) Tibetas kalnienē lepojas ar 69 aizsargātām sugām. To skaitā Tibetas antilopes, Tibetas lapsas, savvaļas jaki un sniega leopardi.
Vientuļie mednieki sniega leopardi mīt kalnos, sniegotos apvidos un maskējas klintīs pateicoties sava kažoka pelēcīgi melnajiem plankumiem. Šie dzīvnieki pieder arī pie tā sauktajām “lietussargsugām”, kas nozīmē, ka no to labklājības ir atkarīgas citas ekosistēmas sugas.
Sniega leopardi ir atzīti par apdraudētu sugu. Pasaulē to ir mazāk nekā 8000, no kuriem 60% dzīvo Ķīnā. 2007. gadā dibinātais Šanšui dabas aizsardzības centrs (Shanshui Nature Conservation Center) aizsargā dzīvniekus un to dzīvotnes, tostarp vairākas sniega leopardu teritorijas. Centra pētnieki norāda, ka nakts sniega leopardiem ir spēcīgi teritoriālie instinkti un parasti tie medī vairāk nekā 200 kvadrātkilometru lielā teritorijā. Tas nozīmē, ka aizsargāt šos mežonīgos lielos kaķus ir ļoti grūti.
Lai novērotu sniega leopardus, neiztraucējot to ikdienu, pētnieki ir uzstādījuši infrasarkano staru kameras viņu mītnēs. Dzīvniekam noejot gar kameru, tas tiek uztverts caur stariem, uzņemot fotogrāfijas un video.
Līdzīgi cilvēku pirkstu nospiedumiem leopardu unikālie nospiedumi ļauj pētniekiem atšķirt katru dzīvnieku, tādējādi iegūstot vairāk informācijas par to medībām, paradumiem un mazuļu audzināšanu.
Taču šīs pētīšanas metodes galvenā problēma ir intensīvais darbs. Pētniekiem ir jāmēro garš ceļš, lai izņemtu kameru atmiņas kartes un pārvietotu fotogrāfijas uz cietajiem diskiem analīzes veikšanai. Šo procesu sarežģītāku un ilgāku padara fakts, ka leopardi parasti dzīvo grūti sasniedzamos un skarbos apstākļos, kuros ir slikti sakari.
Pārbaudot datus, pētniekiem ir arī jāidentificē katrs leopards atsevišķi, kas ir liels izaicinājums, jo katru gadu tiek savākts daudz fotogrāfiju un video, turklāt leopardiem patīk pārvietoties tikai naktī vai krēslā. To kažoku dabiskais raksts ļauj tiem gandrīz pilnībā saplūst ar apkārtni.
500 tūkstošu bilžu apstrāde aizņem aptuveni 300 stundas. Tomēr leopardu izpētē šādi dati ir neaizstājami. Šīs bildes un video tiks uzkrāti lielos datu repozitorijos un izmantoti jaunu vides stratēģiju izstrādē.
Huawei piedāvāja pētniekiem izmantot savu MindSpore mākslīgā intelekta risinājumu, kurš automātiski spēj analizēt kameras datus. Salīdzinājumā ar bildēm, kas skatītas manuāli, mākslīgais intelekts ļauj 500 tūkstošus bilžu izanalizēt 2,5 dienās – šādi mākslīgais intelekts būtiski atvieglo zinātnieku darbu un samazina analīzei patērēto laiku. Pareizi programmēts aprīkojums spēj atpazīt 10 sugas un pasugas, tostarp sniega leopardu – ar 95% lielu precizitāti.
Programmu izstrādātājiem, kuri darbojas vides aizsardzības un sugu saglabāšanas jomā, Huawei sniedz iespēju izmantot kompānijas izstrādātos atklātā pirmkoda (open-source) modeļus un rīkus sugu identificēšanai, padarot vieglāku šādu rīku izstrādi un iegūto izpētes datu apstrādi. Šīm vajadzībām Huawei arī atvēris piekļuvi Ascend AI pamata programmatūrai un aparatūras platformai, kā arī vairākām citām, tostarp Atlas aparatūrai, neviendabīgās skaitļošanas arhitektūrai CANN, kā arī Ascend MindSpore, MindX un ModelArts.
