Pirmie rezultāti ir iepriecinoši: mākslīgais intelekts mācās saprast suņu “valodu” 15
Mičiganas Universitātes pētnieki izstrādā mākslīgā intelekta rīkus, kas palīdzēs saprast, ko pauž suņa riešana , vēsta BBC.
Pētnieki strādā pie tā, lai mākslīgā intelekts spētu saprast un interpretēt suņu “valodu”. Šis process ietver balss, ķermeņa valodas un uzvedības analīzi, lai noteiktu, ko dzīvnieki vēlas pateikt.
Piemēram, mākslīgais intelekts varētu analizēt suņu riešanu, gaudošanu un citus skaņas signālus, lai noteiktu, vai suns ir izsalcis, vēlas spēlēties vai jūtas apdraudēts. Tāpat tas varētu palīdzēt identificēt suņu ķermeņa valodas nianses, piemēram, astes kustības, ausu stāvokli un ķermeņa pozīciju, lai labāk izprastu suņu emocijas un nodomus.
Viņi arī pēta, vai mākslīgais intelekts varētu pareizi noteikt suņa vecumu, dzimumu un šķirni, pamatojoties uz to, ko tas rej.
Tiek uzsvērts, ka zinātnieki spējuši panākt progresu suņu komunikācijas atšifrēšanā, izmantojot esošos datormodeļus, kas izveidoti uz cilvēka runas bāze.
“Tāpat kā Rozetas akmens atklāja hieroglifu noslēpumus, es esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta spēks palīdzēs mums nodibināt dialogu starp sugām,” sacīja fonda priekšsēdētājs Džeremijs Kollers.
Zinātniekiem, trenējot mākslīgā intelekta modeļus suņu skaņu dekodēšanai, galvenais izaicinājums ir nepietiekams neapstrādātu datu daudzums. Lai gan cilvēku runas ieraksti ir plaši pieejami, suņu skaņu ieraksti ir ierobežoti, kas apgrūtina mākslīgā intelekta apmācību šajā jomā.
Lai risinātu šo problēmu, zinātnieki izmantoja mākslīgā intelekta modeli, kas sākotnēji bija apmācīts atpazīt cilvēku runu un saprast vairākas valodas. Vēlāk šis modelis tika papildus apmācīts, izmantojot nelielu suņu skaņu datubāzi.
Kā apgalvo zinātnieki, pirmie rezultāti ir iepriecinoši. Modelis ir pietiekami pārliecinošs, lai atpazītu un interpretētu suņu riešanas nianses, kuras cilvēki nepamana.
Mākslīgais intelekts veiksmīgi atpazina konkrētus suņus, diezgan droši identificēja suņa šķirni un noteica dzīvnieka dzimumu. Modelis arī efektīvi saistīja vokalizāciju ar kontekstu, atšķirot, piemēram, agresīvu riešanu no rotaļīgas.
Zinātnieki apgalvo: “Rezultāti liecina, ka no cilvēka runas iegūtās skaņas un modeļi var kalpot par pamatu citu skaņu, piemēram, dzīvnieku vokalizācijas, akustisko modeļu analīzei un izpratnei.”
Šī metode ir daudzsološa, lai apmācītu modeli interpretēt ne tikai suņu, bet arī citu dzīvnieku “valodu”. Šiem atklājumiem varētu būt “svarīga ietekme” uz dzīvnieku labturību.
