Mākslīgais intelekts Latvijā tiek izmantots arvien vairāk. Saruna ar IT uzņēmuma vadītāju par aktuālajām tendencēm 0
Mākslīgais intelekts nu jau kļuvis par daudzu mūsu ikdienu. IT uzņēmuma “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns skaidro būtiskākos izaicinājumus.
Kā jūs vērtējat MI attīstību un tā izmantošanu Latvijā? Cik plaši uzņēmumi un privātpersonas jau izmanto MI rīkus ikdienā?
Kopumā mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas biežums ir atkarīgs gan no profesijas, gan dažādām paaudžu atšķirībām – tendences liecina, ka jaunieši izmanto MI daudz biežāk un aktīvāk. Piemēram, pērnā gada nogalē iniciatīvas “Solve for Tomorrow” ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 68% jauniešu atzīst, ka MI risinājumi ir ne tikai noderīgi, bet arī palīdz ietaupīt laiku. 13% jauniešu ir atklājuši, ka viņi ikdienā komunicē ar MI ģenerētu draugu. Domājot par MI izmantošanu uzņēmumos, jāuzsver, ka šeit daudz ir atkarīgs no konkrētās nozares. “Eurostat” dati liecina, ka, aizvadītajā gadā MI izmantošana Latvijas uzņēmumos, salīdzinājumā ar 2023. gadu, ir gandrīz divkāršojusies – no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā. Latvijā MI visvairāk tiek izmantots veselības aprūpē, mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā, klientu apkalpošanā un pārdošanas jomā, taču mums noteikti būtu jāmeklē risinājumi, kā sekmēt MI lietošanu mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, kā arī izglītībā. Īpaši, ņemot vērā faktu, ka jaunieši izmanto MI rīkus ļoti aktīvi. Tas nozīmē, ka arī pedagogiem jābūt zinošiem un spējīgiem izmantot šīs iespējas.
Kādi ir lielākie ieguvumi, bet arī riski, ko nes MI lietošana gan uzņēmumiem, gan privātpersonām?
Ja runājam par ieguvumiem, tad tie patiešām ir daudz un dažādi – jaunas informācijas un prasmju apgūšana, informācijas apkopošana, satura radīšana, monotonu darbu automatizēšana un daudz kas cits. MI palīdz strukturēt lielus datu apjomus, loģiski sadalīt informāciju, kas var lieti noderēt, piemēram, prezentāciju veidošanā u.tml. Dažādās profesijās MI rīki sniedz plašus ieguvumus, piemēram, pedagogi var ietaupīt laiku, līmeņojot uzdevumus un labojot skolēnu darbus vai gatavojoties stundām. Ārsti ar MI var paveikt lielu daļu no administratīvajām lietām, vairāk laika veltot tiešajai komunikācijai ar pacientiem. Pārdomāti un atbildīgi pielietoti, MI rīki var palīdzēt mums kļūt cilvēcīgākiem un veltīt vairāk laika citiem cilvēkiem.
Kā jau visam, arī MI izmantošanai ir medaļas otrā puse. Runājot par riskiem, lielākais, protams, ir datu drošības jautājums. Izmantojot MI rīkus gan privātām, gan darba vajadzībām, būtu ļoti svarīgi kritiski izvērtēt, kādu informāciju augšupielādējam, piemēram, populārajā “Chat GPT”. Noteikti nevajadzētu augšupielādēt sensitīvus datus, finanšu informāciju, datus, kas satur komercinformāciju u.c. Ja ir nepieciešams analizēt kādus līgumus vai tml. dokumentus, pirms tam vislabāk anonimizēt fizisku personu vai konkrētu uzņēmumu identificējošo informāciju. MI rīki, protams, nav publiska vide, taču svarīgi atcerēties, ka augšupielādētā informācija nekur nepazūd un nesenais piemērs ar “DeepSeek” rīku, kura datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības, apliecina, ka piesardzība noteikti nenāks par ļaunu.
Biežākās kļūdas, ko pieļaujam, izmantojot MI rīkus, saistās ne tikai ar to, ka mēdzam augšupielādēt nepiemērotus datus – jau pieminēto sensitīvo un komercinformāciju, bet arī nepārbaudīt MI sniegtās informācijas patiesumu. Lai cik izsmeļošu informāciju mums sniegtu MI, ir svarīgi pārbaudīt šos faktus. To var izdarīt, pajautājot MI, lai parāda, no kādiem avotiem ir ņemta informācija, un detalizētāk apskatot šos avotus.
Vai ir kādi konkrēti MI rīki, no kuriem būtu īpaši jāuzmanās datu drošības ziņā? Kā atšķirt uzticamu rīku no potenciāli nedroša?
Tā kā MI rīki attīstās ļoti strauji un jauni risinājumi aug kā sēnes pēc lietus, ir grūti uzskaitīt un definēt visus drošos un nedrošos risinājumus. Es ieteiktu atrast kādu atzītu nozares ekspertu, kura viedoklim uzticēties. Arī Latvijā ir vairāki eksperti, kuru viedoklī noteikti ir vērts ieklausīties, piemēram, digitālā mārketinga speciālists, “New Black” vadītājs Artūrs Mednis, Digitālās drošības centra dibinātājs Elviss Strazdiņš vai tehnoloģiju bloga Kursors.lv idejas autors un galvenais redaktors Kristaps Skutelis. Šie profesionāļi bieži vien dažādos rakstos vai blogos apskata jaunākos MI rīkus, vienkārši un saprotami skaidrojot to nozīmi, iespējas, drošības aspektus u.tml.
Pērnā gada nogalē valdība atbalstīja Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi, kura mērķis ir efektivizēt iestāžu darbu un sniegt rekomendācijas. Manuprāt, būtu ļoti vērtīgi un noderīgi, ja cents izveidotu un regulāri atjaunotu sarakstu ar drošiem un ieteicamiem MI rīkiem dažādās kategorijās. Piemēram, vairāki rīki video vai attēlu veidošanai, tekstu apstrādei un ģenerēšanai, datu analīzei, tulkošanai utt. Daži ieteicamie rīki biežāk izmantotajās kategorijās viennozīmīgi palīdzētu vidējam lietotājam orientēties plašākā MI risinājumu pasaulē.
Šonedēļ Saeima apstiprināja MI likumu. Kādi ir būtiskākie aspekti šajā likumā, kas ietekmēs MI lietošanu Latvijā?
Mākslīgā intelekta attīstības likums paredz, ka tiks izveidots jau pieminētais Mākslīgā intelekta centrs, kas būs galvenais koordinators MI attīstībā. Tāpat šis likums, atbilstoši ES Mākslīgā intelekta aktam, noteiks stingrākas prasības augsta riska MI sistēmām, lai nodrošinātu drošību un caurspīdību, stiprinās MI pārvaldību, nodrošinot regulējumu un ieteikumus uzņēmumiem un valsts pārvaldei, kā arī veidos drošības un ētikas vadlīnijas, lai novērstu MI ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp dezinformācijas un dziļviltojumu kontekstā. Likums kopumā vairāk ietekmēs tieši uzņēmumus un valsts iestādes, kas izstrādā MI risinājumus vai izmanto tos savās sistēmās. Lietotājus tas ietekmēs mazāk, tomēr svarīgi saprast, ka tas, ka likums noteiks drošības un ētikas vadlīnijas, nenozīmē, ka lietotāji var zaudēt piesardzību, paļaujoties, ka likums jau visu noregulēs. Jāapzinās, ka, neraugoties uz normatīvo regulējumu, ik dienas parādās jauni krāpniecības veidi, kas balstīti MI risinājumos. Likums neatcels riskus, tāpēc ikvienam jābūt saprātīgam un piesardzīgam. Turklāt, maldīgi domāt, ka šie riski attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri darbojas tehnoloģiju jomā vai apstrādā lielus informācijas apjomu. Ja lietojam tādas platformas kā WhatsApp, internbanku un līdzīgus risinājumus, arī mēs varam kļūt par krāpnieku mērķi.
Protams, tas nenozīmē, ka jākrīt panikā un pilnībā jāizvairās no tehnoloģiju lietošanas – nebūt nē. Tieši pretēji – tehnoloģijas sniedz daudz priekšrocības un var atvieglot mūsu dzīvi, taču mums jābūt gudriem tehnoloģiju lietotājiem, rūpīgi izsverot, kur un kādu informāciju augšupielādēt, kādām platformām uzticēties un kādām – nē.
Vai Latvijā būtu nepieciešams veidot MI lietošanas vadlīnijas vai izglītojošas programmas, lai sabiedrība labāk izprastu drošības aspektus?
Pavisam noteikti – šādas vadlīnijas būtu nepieciešamas gan dažādās organizācijās, lai sekmētu, ka darbinieki izmanto MI rīkus atbildīgi, gan nacionālā līmenī kopumā būtu nepieciešamas izglītojošas programmas. Turklāt, svarīgi, lai šīs programmas, līdzīgi kā svešvalodu apguves kursi, būtu piemēroti dažādiem prasmju un zināšanu līmeņiem.
Patiesībā, sabiedrības izglītošana būtu jāsāk jau skolās – bērni un jaunieši jau tagad izmanto MI rīkus daudz aktīvāk, nekā citu paaudžu pārstāvji, tāpēc jau skolās būtu jāizglīto par drošu un atbildīgu MI lietošanu. Jauniešiem nereti ir MI ģenerēti draugi, viņi daudz pavada laiku digitālajā vidē, un šajā vecuma posmā personība tikai veidojas, tāpēc ir svarīgi skaidrot iespējamos riskus. Pērn raidorganizācija BBC vēstīja par kādu notikumu ASV, kur MI tērzēšanas robots kādam 17 gadus vecam jaunietim ieteica, ka vecāku noslepkavošana ir “saprātīga atbilde” uz vecāku noteiktajiem ierobežojumiem. Šādas situācijas tikai apliecina, cik svarīgi ir runāt par drošu un atbildīgu MI lietošanu jau ar skolas vecuma bērniem, ne tikai pieaugušajiem.
Kā jūs prognozējat MI attīstību tuvāko piecu gadu laikā? Vai uzņēmumiem un cilvēkiem jāsāk gatavoties jauniem riskiem?
Dažādi MI rīki un risinājumi noteikti attīstīsies un to izmantošana dažādās jomās kļūs tikai plašāka. Tāpat ir skaidrs, ka turpinās attīstīties arī dažādi krāpniecības veidi, kuru pamatā ir MI izmantošana, tāpēc ceru, ka tikpat aktīvi strādāsim arī pie sabiedrības izglītošanas dažādos līmeņos. Mums jāapzinās, ka digitalizācijas tempi pieaug, bet vienlaikus mūsu sabiedrība noveco. Ja vēlamies, lai arī seniori spēj droši un ērti lietot dažādas sistēmas, piemēram, valsts pakalpojumu jomā, tām jābūt vienkāršām, viegli saprotamām un intuitīvām. Pretējā gadījumā, ieguldīsim līdzekļus, lai izstrādātu un uzturētu šīs sistēmas, bet liela daļa iedzīvotāju turpinās iet maksāt rēķinus uz pastu vai lielveikalu. Domājot par MI attīstību un digitalizāciju nākotnē, mums noteikti jāņem vērā paaudžu atšķirības – no skolas vecuma bērniem līdz senioriem, pievēršot uzmanību tam, kas ir svarīgi un nepieciešams katrā vecuma grupā.
