Mākslīgais intelekts dos superspējas redzēt melus, lasīt domas un pat pamanīt otra uzbudinājumu. Tas mainīs visu! 74
Mākslīgā intelekta brilles dos cilvēkiem “melu atklāšanas superspējas”, un tas mainīs visu, sākot no politikas līdz randiņiem, par to raksta vietnē dailymail.com.
Ar mākslīgo intelektu darbināmas, paplašinātās realitātes ierīces turpmāk dos cilvēkiem superspējas atklāt melus un “lasīt” citus cilvēkus, ar kuriem viņi runā, noteikt viņu patiesās emocijas, apgalvo futūristi. “To valkātāji varēs saskatīt visa veida fizioloģiskos un psiholoģiskos datus par citiem cilvēkiem,” sacīja Lidels.
Runājot ar DailyMail.com, futūrists Devins Lidels sacījis, ka
Šī tehnoloģija ļaus cilvēkiem uzzināt, vai viņu randiņa biedrs melo, vai ir seksuāli uzbudināts, kā arī atmaskos melojošus politiķus. Sistēma varēja noteikt, vai kāds melo, ar 73% precizitāti — nedaudz zemāk nekā poligrāfa tests, kas ir precīzs 80% gadījumu.
Vai paplašinātā realitāte varētu dot cilvēkiem neierobežotas realitātes spējas, lai analizētu citu cilvēku emocionālās norādes? Lidels teica, ka, paplašinātajai realitātei “saplūstot” ar mākslīgo intelektu, cilvēki iegūs maņu superspējas, kas “pārveidos sociālo ainavu”.
Viņš to raksturoja kā “backchannel” — terminu, ko parasti lieto, lai aprakstītu diskusijas, kuras netiek publiskotas un kuras, piemēram, var dot cilvēkiem priekšrocības sarunās.
Futūrists uzskata, ka šīs brilles varētu klusībā sniegt informāciju, kas varētu piedāvāt priekšrocības it visā, sākot no politikas līdz jaunām iepazīšanām.
Tiek prognozēts, ka globālais paplašinātās realitātes tirgus līdz 2030. gadam sasniegs 597,54 miljardus dolāru,
AI jau ir solījums “lasīt” cilvēku emocijas, un tādi uzņēmumi kā Zoom izmēģinājuma produktos ievieš “sentimenta analīzi”, kur mašīnas nolasa, ko cilvēki jūt un ko viņi saka, pamatojoties uz viņu izpausmēm.
Tehnoloģija ir pretrunīga: Microsoft savā Azure Face programmatūrā pārtrauca “emociju lasīšanas” funkciju “zinātniskās vienprātības trūkuma” un “privātuma problēmu” dēļ.
Šādu rīku izmantošana jau ir bijusi pretrunīga — par to liecina 2016. gada Šanhajas Dzjao Togas universitātes pētījums, kurā pētnieki apgalvoja, ka neironu tīkls varētu identificēt noziedzniekus pēc viņu sejas attēla ar 89,5 procentu precizitāti.
Lidels sacīja, ka
Tomēr viens jau tagad ir skaidrs – šis noteikti tiks ierobežots! “Tiks aizliegti centieni to izmantot, piemēram, muitnieki lai neliegtu ieceļot cilvēkiem ar garīgām slimībām vai negodīgi darba devēji – kas neizvērtēs vairs mazāk veselīgus darba pretendentus.”
“Taču šie pretestības mēģinājumi būs veltīgi, jo sistēmas kļūst arvien mazākas un lētākas, galu galā nonākot mūsu ķermenī caur tīklenes un auss kanāla implantiem,” paredz Lidels.