Mākslīgā deguna meklējumos 0
Latvijā ir bijuši mēģinājumi veidot arī elektroniskus degunus. Jau deviņdesmitajos gados Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta un RTU zinātnieki fizikas doktora Jāņa Klepera un profesora Pētera Misāna vadībā strādāja pie mākslīgā deguna izveides.
Zinātnieki bija tikuši līdz pat prototipa izveidei, tomēr to tā arī nepalaida. J. Kleperis skaidro, ka viens no iemesliem bijis investoru trūkums, kā arī pieprasījums pēc šādas iekārtas. “Īsti nevarējām saprast, kur Latvijā varētu šādas iekārtas ieviest. Latvijā ir pārāk šauras iespējas šajā nozarē, jo grūti atrast mākslīgajiem deguniem lietojumu,” stāsta zinātnieks. Ar savu ideju centušies piesaistīt gan Latvijas pārtikas, gan kosmētikas ražotājus, taču, kamēr šādas iekārtas neesot aprobētas Eiropas standartos, no tām visi izvairoties.
Šobrīd LU Klīniskās un eksperimentālās medicīnas institūta pārstāvji ASV ražotu mākslīgo degunu izmanto Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas un alergoloģijas centrā. Ar mākslīgo degunu tur analizē slimnieku izelpas un mēģina izveidot dažādu plaušu slimību datubāzi, ko nākotnē varētu izmantot ātrai diagnostikai.
Jaunā fizikas doktore Gita Šakale savā disertācijas darbā izstrādājusi prototipu iekārtai, kas aprīkota ar īpašu sensormateriālu. Jāteic gan, ka tas spēj uztvert tikai konkrētu gaistošo organisko savienojumu klātbūtni gaisā, tālab nevarētu aizstāt cilvēku degunu dažādu vielu sajaukumā radušos smaku mērīšanā. Jaunā zinātniece skaidro, ka to plānots izmantot noteiktu vielu uztveršanai gaisā, gaisa kvalitātes kontroles nolūkos ķīmiskajā un naftas ķīmiskajā rūpniecībā. “Par perspektīvu uzskatu izstrādāto sensoru lietošanu arī pārtikas rūpniecībā,” teic G. Šakale.
