Filmas scenārija pamatā ir trimdas rakstnieka Gunara Janovska daļēji autobiogrāfisks romāns “Pilsēta pie upes”, kas sākotnēji publicēts laikrakstā “Laiks” 1989. gadā.
Romānā aprakstīta Jēkabpils – pilsēta pie upes, kurā vairākus gadus rakstnieks dzīvojis, strādājot par tulku. Tiesa, romānā pilsēta netiek nosaukta vārdā.
Režisors Viesturs Kairišs, tā kā Jēkabpils neatbilda filmēšanas vajadzībām, filmas pilsētu izveido no vairākām Latgales vietām: Krāslavas, Rēzeknes, Piedrujas, Ludzas, Varakļāniem, Viļāniem, kā arī filmēts Subatē, Jēkabpilī, Lielupē un Rīgā.
Filma tapusi piecus gadus un tās uzņemšanā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku. Īpaša loma filmā ir Latgales vietējiem iedzīvotājiem, kuri ar lielu entuziasmu piedalījās filmēšanā gan plus 30 grādu karstumā, gan mīnus 30 grādu aukstumā.
Tīrradnis
Galvenajā — māldera Anša lomā filmā ir neprofesionāls aktieris, 25 gadus vecais Dāvis Suharevskis, kurš pats ir no Gaigalavas. Viesturs Kairišs Dāvi izvēlējās, jo viņš ir “pilnīgs tīrradnis”.
Ikdienā Dāvis studē Rīgā ķīmiju un strādā uzņēmumā Madara Cosmetics. Filmēšanas procesu viņš salīdzina ar amalgāciju. Uz alumīnija plāksnes uzpilinot dzīvsudraba sāļu šķīdumu, rodas ļoti interesanti veidojumi.
“Apmēram tā arī jutos — aktieriem, režisoram, videi uz mani iedarbojoties, radās Anša loma,” stāsta Dāvis.
Sarežģīts laikposms
Filmā divās stundās atainots viens no sarežģītākajiem laika posmiem Latvijas vēsturē, kad 20. gadsimta 30. un 40. gados īsā laika posmā nomainījās trīs varas: Ulmaņlaiku vietā nāca padomju vara, tad savukārt nacistu režīms.
Filmā atspoguļoti vēsturiski fakti, kas šajā laika posmā skāra visu Latviju: holokausts, deportācija, emigrācija, iesaukšana leģionā.
Jā, latgaliski!
Filmas pamatvaloda ir latgaliešu, un tā ir unikāla parādība latviešu kinematogrāfā – otrā latgaliešu valodā ieskaņotā mākslas filma kopš Jāņa Srreiča “Cylvāka bārns”. Režisoram un filmas veidotājiem nolemjot, ka jāfilmē latgaliski un Latgalē, viss nostājies savās vietās: bijis skaidrs, ka filmai jābūt nepieradinātai, mazliet trakai, draiskai un ar Latgalei raksturīgu humoru.
Reklāma
Reklāma
Tiesa, tā kā notikumi ataino laiku, kurā mainījās politiskās varas un bija multikulturālā sabiedrība, tajā dzirdamas arī daudzas citas valodas: krievu, vācu, idišs un, protams, latviešu.
Kuģis ar četriem vārdiem
Viena no galvenajām lomā filmā ir kuģim. Kā jauns režīms, tā Ansim darbs, jo jāmaina nosaukumi ne tikai ielām un uzrakstiem pie kabinetiem, bet arī kuģim.
Sākumā tas ir “Boltais guļbs”, kā jau latgaliski pienākas, Ulmaņlaikā kuģis jāpārdēvē literāri pareizi — par “Balto gulbi”, pie sarkanajiem kuģis kļūst par “Krasnaja Avrora”, bet, ienākot nacistiem, “Weisser Schwan”.
Atsauce uz Šagālu
Ar operatoru Gintu Bērziņu Viesturs Kairišs bija sadarbojies jau iepriekš, piemēram, filmā “Melānijas hronika”.
Slīpais horizonts “Piļsāta pi upis” ir gan māksliniecisks paņēmiens, kas raksturo nestabilo un sašķobīto laiku, gan atsauce uz reiz netālu Vitebskā dzīvojošo mākslinieku Marku Šagālu.
Autentiska vide
Publicitātes foto
Filmas māksliniece Ieva Jurjāne uzskata — kad apkārt ir īsti priekšmeti un radīta autentiska vide, arī aktieros notiek vajadzīgā transformācija. Gan Bernšteina veikals, gan Naigas ģimenes aptieka bija iekārtoti līdz pēdējam sīkumam ar dažādām autentiskām vai vēsturiskam izskatam maksimāli pietuvinātām lietām – bundžām, pudelītēm, kārbiņām, visu.
Aptiekas vitrīnā bija ieliktas arī, piemēram, porcelāna acis, un nav svarīgi, ka filmā tās nav redzamas. Kā stāsta Dāvis Suharevskis, viņa varonis zina, ka tās tur ir, un tas, iejūtoties lomā, ir cīši svareigi.
Patiesais mākslas darbu autors
Filmas galvenais varonis Ansis ir mālderis, taču ambīcijas Ansim ir daudz lielākas – viņš grib būt mākslinieks.
Anša gleznu un zīmējumu — šie darbi redzami viņa mājās — patiesais autors ir mākslinieks Reinis Pētersons.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem filmā ir vecā ebreju tirgotāja Bernšteina (lomā Gundars Āboliņš) portretam, jo tā radīšanā Ansis ierauga sev māksliniecisku virsuzdevumu. Bernšteina sievai Ciļai par moderno mākslu, kā redzam kādā komiskā epizodē filmā, būs ļoti īss komentārs.
Multikulturāla arī mūzika
Filmā izmantotā mūzika ir tikpat daudzveidīga, cik tālaika multikulturālā vide. Šeit dzirdamas gan lietuviešu mūsdienu komponistes Justes Janulītes kompozīcijas, gan Tālis Matīss, Jānis Ivanovs, latgaliešu mūzika, klezmers — Juris Vaivods paveica milzīgu darbu, piemeklējot skaņdarbus un tos aranžējot.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
