Mākslas dienu atspulgi 0
Mākslas dienu izstādes ik gadus Latvijā ir gaidītas. Tajās ik reizi redzam mākslinieku centienus mūs, skatītājus, un līdz ar to vērtētājus iepazīstināt ar jaunām vēsmām mākslā. Šoreiz gribu pievērst uzmanību divām izstādēm, kas veltītas mākslas dienām un būs skatāmas līdz 19. maijam.
Mākslinieku namā 11. novembra krastmalā Rīgā durvis vērusi izstāde “Mākslinieku monologs”. Izstādi ievada nama priekštelpā izstādītie Latvijas tēlniecības vecmeistaru Emīla Meldera, Ojāra Feldberga, Paula Jauzemja, kā arī jaunākās paaudzes tēlnieka Tālivalža Muzikanta darbi. Klasiski tie ir savā izpildījumā un mākslinieka domu traktējumā, un, ja salīdzina ar tālākiem darbiem dažādās nama telpās, tie ir kā pretpoli modernāko stilu demonstrējumiem. Bet, lai radītu kontrastu starp veco un jauno, turpat izstādīti divi efektīgi modernā stilā veidoti darbi no Muzikantu ģimenes. Jauktajā tehnikā darinātais “Globalizācijas artefakts” (Tālivaldis Muzikants) un Ievas Muzikantes “Būt vai nebūt”. Šie darbi met it kā tiltu no klasiskās pieejas mākslas problēmu risināšanā uz modernismu.
Galvenā izstādes daļa izvietota nama otrajā stāvā, vecajās mākslinieku darbnīcās. Tur, kā paši izstādes iekārtotāji to nosaukuši, dažādo monologu veidā parādīta mākslas dzīve Latvijā.
Tur ir grafiķa, dzīvokļu ainavu gleznotāja, vitrāžista, ornamentista un gleznotāja monologi. Aprakstīt tajos redzamo īsti nav iespējams, tas viss ir jāredz. Tā ir jaunrade. Mēs varam pieņemt vai nepieņemt, bet tos radījuši akadēmiski izglītoti mākslinieki un ir jau 21. gs., bet ne 19. vai 20. gs. Viss mainās līdz ar laiku. Bet ne visi grib to saprast.
Otra izstāde, kurai gribu pievērst uzmanību, ir Starptautiskā mākslas simpozija izstāde. Šeit darbus skatītājiem nodevuši vairāki mākslinieki arī no mūsu tuvējiem kaimiņiem, un izstāde iekārtota Vidzemes tirgus bijušajā gaļas paviljonā. Žēl, ka visiem darbiem nav nosaukumu, varbūt tie nokrituši. Jaunrade, izdoma ir šo mākslinieku, darbu radītāju pamatdoma. Savā laikā tajā pašā mākslinieku namā bija medaļu mākslas izstāde, kur medaļas bija novietotas uz vecām savu laiku nokalpojušām durvīm un radīja skatītājos pārsteiguma izjūtu par noformējumu. Šoreiz bijušajā gaļas paviljonā efekts ir neatkārtojams, to nevar radīt neviena speciāli celta izstāžu zāle. Modernie darbi labi iederas telpā, kura vairāk kā simt gadus kalpojusi citiem uzdevumiem. Daudzi izstādes apmeklētāji var izteikties par mūsu māksliniekiem, ka viņi ir pārāk moderni, reizumis pat neizprasti. Bet izstādē redzami arī citu tautu mākslinieku darbi. Tātad ne tikai mēs vieni sekojam jaunajām tendencēm mākslā, tas notiek arī citviet. Necerēti daudz šajā izstādē ir alumīnija lējumu, ko savā laikā tēlnieks Igors Dobičins pārliecinoši demonstrēja Mākslas telpā. Iesaku šīs izstādes apmeklēt, un jūs redzēsiet, uz ko virzās 21. gs. māksla.
