Vajadzīga viena kārtīga biennāle 0
– Cik drošs šobrīd Latvijā mākslinieks var justies par savu nākotni?
– Mākslas dienās, manuprāt, ir ļoti svarīgi arī aktualizēt mākslinieka kā radošas personības statusu, jo mākslinieks nav valstiski ievērots. Aktieriem, mūziķiem ir štata vietas, bet mākslinieka statuss palicis ļoti privāts. Bet Francijā, piemēram, uztur municipālās mākslinieku darbnīcas, Vācijā municipalitāte atbalsta radošos kvartālus. Tajā pašā Grieķijā biedru nauda mākslinieku organizācijai ir tas pats, kas sociālās iemaksas, kam seko sociālās garantijas. Mākslas akadēmija savus absolventus laiž tirgū, kas nav nodrošināts. Taču mākslas darbu radīšana, izstādīšana, uzkrāšana ir valstiski svarīgi jautājumi, un arī māksliniekam tie ļoti būtiski. Šobrīd gandrīz visiem cilvēkiem, kas nerada mākslu, ir ļoti svarīgi par to diskutēt, neredzot šo lauku kopumā, un, manuprāt, absurds ir publiskās sarunās spriest par nozari, nepazīstot “drēbi”. Es gribētu dzirdēt diskusiju, kur savā starpā diskutētu mākslinieki, kur notiktu šīs radošās sāncensības gars.
A. Teikmanis: – Mākslinieka statuss ir neatrisināts jautājums, tomēr patlaban valdības darba plānos. Arī neliela daļa Mākslas akadēmijas absolventu nokļūst neskaidrā situācijā – viņi nav ne īsti darba ņēmēji, ne īsti darba devēji. Arī Eiropā mākslas tirgus nav liels, lielākais ir Londonā.
