Mākslas kņada – vispusēja un virspusēja 0
– Ar šīm Mākslas dienām tiek pabeigts triju gadu cikls. 2013. gadā Mākslas dienu moto bija “Monologs”, pērn – “Dialogs”, tagad – “Kņada”. Bet vai kņadā cits citu var sadzirdēt?
I. Dobičins: – Mākslinieks, radot darbu – sava veida monologu –, pauž savas domas, ko, vēloties parādīt sabiedrībai, izvērš dialogā, līdz ar to iekļūstot plašākā “mašinērijā” – viņa darbs sāk piedalīties kādas institūcijas, kuratora vai draugu/ biedru grupas kņadā – izstādē, festivālā, sarunās… Mākslas kņada ir vispusēja un virspusēja, tiek aptvertas visas jomas – profesionālie mākslinieki un amatieri, muzeji, galerijas un ielu māksla –, ko ar pasākumu organizatoru līdzdalību dažādas valsts un pašvaldību institūcijas mēģina aktivizēt kā radošās industrijas “produktu”, bet kas vairāk gan paliek kā izpausmes ar relaksējoši izklaidējošu vai terapeitisku ievirzi. Profesionālam māksliniekam šajā kņadā ir iespēja tikai piedalīties vai nepiedalīties kāda konkursa kārtībā, ko izlemj kāda institūcija. Mākslinieka vissvarīgākā pozīcija ir radīt darbus un vērtības tai “kņadai”, kas rodas par darbu saturu, formu, kvalitāti, iegūstot rezonansi un atsaucību vērtētāju vidē.
L. Dobičina: – Mākslinieks un skatītājs mākslas radīšanas procesa gaitā aizraujas, iekarst, pārtrauc viens otru. Akcenti mainās vietām – te uzmanības centrā ir mākslinieks, te – skatītājs. Līdzīga akcentu maiņa arī paredzēta starp mākslas veidiem, profesionāļiem un amatieriem. Šogad mākslas kņada veidosies pilnīgi dabiski, jo 3. Starptautiskajā mākslas simpozijā LMS radošajā kvartālā “Kombināts Māksla” Gaujas ielā, Latvijas māksliniekiem sadarbojoties ar kolēģiem no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas, Kirgizstānas, Vācijas, Polijas, Krievijas, tiks veidoti gan alumīnija lējumi, gan lieli tēlniecības objekti un instalācijas. Tie tiks īstenoti katra autora individuālajā stilistikā, paudīs viņu Rīgas sajūtas un iespaidus. Šā gada festivāla tematika paredz aktīvu mākslinieka un skatītāja radošo mijiedarbību. Atsaucoties uz traģiskajiem notikumiem Parīzē, mākslinieki tiek aicināti aizdomāties par mākslas izteiksmes brīvību, provokāciju un sabiedrības toleranci. Un, kā jau kņadā, simpozija norises pasākumu un izstādes mērķauditorija ir visi Rīgas iedzīvotāji un viesi no Latvijas un ārvalstīm. Otrs centrālais notikums būs Latvijas mākslinieku izstāde LMS galerijā, kuru atklās rīt. Pērn un aizpērn aktivitāte bija ļoti liela, sanāca ap simt mākslinieku, un arī šobrīd par atsaucības trūkumu žēloties nevar.
I. Treija: – Manuprāt, katrs mākslinieks tomēr jāuzrunā personīgi. Nepietiek ar ziņu mājaslapā. Ja gribam izstādi LMS galerijā redzēt grandiozu, lai mēs tur savā starpā konkurētu, tad personiski jāuzrunā Džemma Skulme, Eduards Grūbe, Inta Celmiņa un citi vecmeistari, lai nav tā, ka aiznesu savu gleznu un konkurēju tikai ar jaunajiem. Kā nupat teica Ģirts Muižnieks – viena bilde pie sienas vienmēr izskatīsies labi, bet, ja esi blakus dižākam meistaram, saproti, uz kurieni tiekties un kas esi tu pats. Tukumā mēģinu atdzīvināt seniora L. Āriņa tradīcijas. Pērn, piemēram, rīkojām Kurzemes Mākslas dienas, apvienojāmies ar dzejniekiem. Vai šo pozitīvo pieredzi nevarētu pārņemt arī Latvijas mērogā, radošajām savienībām apvienojoties un veidojot Mākslas dienu festivālu plašāku? Mums Tukumā vēl arvien nav savas izstāžu zāles, muzeja telpas ir nelielas, bijušajā sinagogā joprojām ir sporta un nevis izstāžu zāle. Tādēļ vecpilsētas daļā, Harmonijas ielā, Mākslas dienās allaž izlikti gan tukumnieku darbi, gan aicinām talseniekus, saldeniekus.
J. Anmanis: – Īstu kņadu vienmēr raisījis tradicionālais Mākslas dienu basketbola zibensturnīrs, kas šogad notiks 19. aprīlī Daugavas sporta namā. To veltām 1935. gada Eiropas čempionāta basketbolā uzvarētājiem – Latvijas izlasei, kā arī tam, ka Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijai šogad ir 50. jubileja, kam par godu, protams, notiks visādi brīnumi un akcijas. Galvenais notikums būs 16. maijā, kad visi būs aicināti gleznot Vērmaņdārzā un Esplanādē pie mūsu galdnieku sarūpētiem molbertiem. Ceru, ka Mākslas akadēmijas profesori būs ar mieru turpat pamēģināt drosmīgākajiem sniegt “meistarklases”. Galu galā, mūsu glezniecība ir sākusies, kā tagad teiktu, ar plenēros radītām ainavām.
I. Treija: – Tādēļ labi, ka Purvīša balvai blakus nupat radīta arī Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā, jo tā apņem pavisam citu mākslas lauku.
I. Dobičins: – Visiem simpozija apmeklētājiem būs iespēja doties ekskursijā pa radošā kvartāla “Kombināts Māksla” teritoriju un iepazīties ar memoriālās tēlniecības attīstību Latvijā, vērojot Latvijas dižo tēlnieku K. Zāles, K. Zemdegas, K. Jansona, T. Zaļkalna, K. Baumaņa, A. Dumpes, Ģ. Burvja un citu devumu. Tieši Gaujas ielā 1 savulaik tika radīts K. Zāles Brāļu kapu memoriāls un Gaujas ielā 1, 3, 5 un 9 no 50. līdz pat 90. gadiem atradās mākslas kombināta “Māksla” darbnīcas. Te 25. aprīlī notiks arī akcija “Mākslinieks talko!”.
I. Treija: – Kādreiz mākslinieki brauca arī uz novadiem, kur, protams, ir savi meistari, taču bija brīnišķīga šī pieredzes un talantu apmaiņa. Tā kņada vajadzīga ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā!
I. Dobičins: – 16. maijā, Muzeju naktī, būs atvērta arī Zvārtavas pils Apes novadā, kur ikviens varēs apmeklēt kā radošās darbnīcas, tā arī pastāvīgo LMS muzeja izstādi. Būs vaļā arī LMS muzejs un galerija 11. novembra krastmalā 35 Rīgā.
