Mākslas daudzveidība Rotko centrā 0
Ar krāšņu, daudzveidīgu un mākslinieciski augstvērtīgu izstāžu buķeti gada izskaņu daudzkrāsaināku dara Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, kur atklātas septiņas jaunas izstādes, kā arī vērienīga Džemmas Skulmes personālizstāde “Viela un forma. Patoss un rezignācija” (attēlā).
Rotko centra jaunās izstāžu sezonas moto šoreiz ir slavas dziesma grafikai un tās tehnikai – ofortam jeb asējumam –, kā arī, protams, māksliniekiem, kuri neatlaidīgi turpina kopt šo filigrāno un tehniski sarežģīto mākslas lauku. Vērienīgā starptautiskā grafikas izstāde “Stiprais ūdens. Oforta ģildei – 5 gadi” ir mākslinieces Neles Zirnītes lolojums, kurā piedalās ne tikai ģildes biedri, bet arī mākslinieki no Šveices, ASV, Brazīlijas, Čehijas, Indijas, Japānas, Krievijas, Nīderlandes, Lietuvas, Polijas, Spānijas un Ukrainas. Kāpēc “Stiprais ūdens”? Tāpēc, ka katram oforta māksliniekam ir sava pilnīgi individuāla pieredze ar “aqua forte” (tulkojumā no itāliešu valodas “stiprais ūdens”) – slāpekļskābi ar formulu HNO3. Latviju izstādē pārstāv “Oforta ģildes” biedri – gan klasiķi, gan vidējās paaudzes mākslinieki, gan jaunāki autori, kuru vārdi vien nesen sākuši mirdzēt. Vēl vairāk izceļot tēmas nozīmīgumu, turpat apskatāma arī “Oforta ģildes” ģildmeistares Neles Zirnītes (1959) personālizstāde “Origin” (“Pirmsākums”). Nelei Zirnītei piemīt nemaz ne tik bieži sastopama spēja savos darbos apvienot kā iedarbības spēcīgumu, tā izsmalcinātību, tāpēc nav jābrīnās, ka izcilās lietuviešu izcelsmes latviešu grafiķes oforts respektablajā izdevumā “The Best of Printmaking: An International Collection” (1997) ticis iekļauts starp 250 pasaules labākajiem grafikas darbiem. Slavas dziesmu grafikai turpina arī Dzidras Ezergailes (1926 – 2013) izstāde “Saules dziesma”, kas, godinot autores bagātīgo radošo mūžu, kurš guvis izpausmi daudzos grafikas darbos – galvenokārt oforta, kokgriezuma un linogriezuma tehnikās –, vēsta par latvju teiksmaino reālismu, kur vieta gan dainu ritmiem un folkloras motīviem, gan Saules ritiem. Turpat apskatāma arī izcilās grafiķes Ineses Lieckalniņas (1954) izstāde “Klusuma skaņa”, kā arī Daugavpilī dzimušās ASV dzīvojošās gleznotājas, tēlnieces un grafiķes Aijas Meisters (1939) izstāde “Bērie zirgi”, kas simbolizē Latviju un mākslinieces atmiņas par dzimteni. Tie turpmāk papildinās Rotko mākslas centra kolekciju.
Krāšņa kulminācija mākslas piedzīvojumam Rotko centrā ir latviešu mākslas granddāmas Džemmas Skulmes personālizstāde “Viela un forma. Patoss un rezignācija”. Izstādē, kuras kuratore ir mākslas zinātniece Inga Šteimane, apskatāmi no 1945. gada līdz mūsdienām tapuši Džemmas Skulmes darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības krājumiem, privātkolekcionāru kolekcijām, kā arī pašas mākslinieces arhīva materiāli. Šī izstāde var kļūt par unikālu iespēju vienviet ieraudzīt harismātiskās mākslinieces paveikto – sākot no 50. un 60. gadu darbiem – eksponēti arī viņas 60. gadu figurālie darbi un ikoniskie gleznojumi uz koka no pirmās 1968. gadā notikušās personālizstādes līdz pat pavisam nesen tapušām gleznām.
Vienlaikus Marka Rotko centrā atklāta arī Berlīnes fotogrāfa Manuela Šrēdera izstāde “Izstrādes procesā/Pēdējā brīdī” (Le moment supreme).
