„Lielākā vērtība – vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšana,” Diāna Jance – par Kauņas kā 2022. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadu 2
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušais gads 270 km no Rīgas – Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā – aizritēja Eiropas kultūras galvaspilsētas godā. Tas bijis varens – kā saskaitījuši “Kaunas 2022” organizatori, pēdējo piecu gadu laikā pilsētu un to aptverošo reģionu apmeklējuši līdz pat 2,5 miljoniem tūristu, apmēram 3000 lielākos un mazākos mākslas notikumos piedalījušies vismaz 19 000 mākslinieku no visas pasaules.
Kā “Kultūrzīmēm” skaidroja viena no “Kaunas 2022” organizatorēm Egle Ritmetīte, “mūsu koncepcija noteica, ka kultūra nozīmē visa mūsu reģiona iedzīvotāju radīšanas spēku, un tieši viņi bija tie, kuri iedvesmoja un arī radīja daudzus visiem nozīmīgus notikumus. Tikai pašā pēdējā, galvenā gada laikā būtiskākās aktivitātes pārcēlās uz pilsētas centru. Mēs arī plānojām, lai reģionos aizsāktajiem kultūras procesiem būtu iespēja turpināties ilgtermiņā, un paredzam, ka tagad viens notikums sekos citam. Nevaram teikt, ka nozīmīgs bijis tikai 2022. gads, tikpat nozīmīgs būs arī viss, ko 2022. gads aizsāka.”
Kultūras galvaspilsētas gods tiešām netika izrādīts tikai pašā pilsētā, piecu gadu garumā kultūras notikumi risinājās pat visattālākajos Kauņas reģiona nostūros. To nevarēja nepamanīt, arī satiktie lietuvieši uzsvēra, ka patiesībā piecu gadu garumā veidotais notikumu kaleidoskops iesākās tālu no paša pilsētas centra un viens no “Kaunas 2022” galvenajiem mērķiem bija visa reģiona iedzīvotāju iepriecināšana, izglītošana un kultūrvietu sakopšana. Liekas, tik tiešām, gada lielākā vērtība bija tieši vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšana, iegūstot pieredzi un sapratni, cik nozīmīga pasaules kultūras daļa ir pati lietuviešu kultūra. 2022. gadā vien Kauņā un Kauņas rajonā Lietuvas un ārvalstu mākslinieki organizēja 1370 visiem pieejamas kultūras ierosmes. Kā ieguvums noteikti jāmin arī pēdējos gados radītie vairāk nekā 1000 mākslas darbi, skulptūras un instalācijas, kas Kauņā un Kauņas reģionā paliek izstādīti dažādās mākslas iestādēs un brīvā dabā.
Vai varēja piesaistīt vēl vairāk tūristu? Lai gan pieredzēto lielo masu pasākumu skatītāju pūļi bija grandiozi, iespējams, ka daudzi ciemiņi savu ceļu uz Kauņu tā arī neatrada. Visu kultūras galvaspilsētas gadu no Rīgas uz Kauņu satiksmes autobuss ceļā devās dienas vidū, līdz ar to, lai redzētu Kauņas brīnumus, brauciens bija jāplāno vismaz divu dienu un nakšu garumā… Tieši tikpat sarežģīti nokļūt Kauņā bija arī ceļotājiem no Igaunijas. Un vēl – lai arī “Kultūrzīmes” Kauņā uzturējās tieši lielā rudens “Fluksus” festivāla laikā, būtu gribējies vairāk norāžu angļu valodā, varbūt, lai varētu ieklausīties koncertu humorpilnajos tekstos, būtu noderējusi iespēja iegūt sinhrono tulkojumu, piemēram, viedtālruņos? Citādi svešzemju un arī tuvo zemju tūristi redzami izskatījās, kā no laivas izmesti, un, vienīgais, ko varēja, bija sekot pūlim…
Organizatoriem piesaistot pasaulslavenus vārdus, skaļākās balsis tomēr piemita pašiem lietuviešiem, aptuveni 70% pasākumu veidoja un īstenoja lietuviešu mākslinieki. “Es uzskatu, ka projekta lielākais mērķis bija ikvienam likt apzināties, ka esam daļa no Eiropas kultūras skatuves: ir svarīgi radīt dialoga un starptautiskās sadarbības iespējas un būt atvērtiem. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls pārējai pasaulei atgādina, ka gadsimtiem ilgi esam bijuši Eiropas daļa, un šodien, pat pēc 50 gadu ilgas iestrēgšanas tumšā tunelī, esam atgriezušies Eiropas saimē,” tā, gadam beidzoties, teica Lietuvas Kultūras ministrs Simons Kairis.
Iespējams, lai arī organizatori uzsver, ka pagājušais gads Kauņai bijis absolūts veiksmes stāsts, ļoti plašu “Kaunas 2022” spozmi slāpēja netālais karš Ukrainā. Tomēr Kauņas kultūras notikumus ukraiņi arī papildināja, Ukrainas mākslinieku aktivitātēm bija atvēlēta teju centrālā vieta, vecā Kauņas pasta ēka. Tur kopš marta vidus visa atlikušā gada garumā ilga projekts “CulturEUkraine” – brīvības un mākslas gara pilna telpa, kur mākslas vidē bēgļiem un to atbalstītājiem bija pieejams sabiedrisko debašu un mākslas terapijas centrs.
Patiesībā, vērojot notikumus, performances un koncertus raibajā “Kaunas 2022” piedāvājumā, bieži nācās domāt par mākslinieces Marinas Abramovičas vārdiem: “Mākslas darbs var dzīvot daudzas dzīves.” Kara kontekstā viens no satricinošākajiem brīžiem bija slavenās mākslinieces Joko Ono instalācija “Ex It”, ko Lietuvas Bankas Kauņas filiāles finanšu operāciju zālē veidoja simts koka zārku, turklāt daži no tiem bija pavisam mazi. “Ex It” ir “dzīve kā turpinājums”, teikusi Joko Ono. Zināms jau, ka pavasarī, īpaši Lietuvas instalācijai pieskaņotie bērzi sāks plaukt…
“Kaunas 2022” uzskatāmi parādīja, ka viss ir savsarpēji saistīts – pēc Joko Ono “Ex It” sekoja viņas retrospekcija “The Learning Garden of Freedom” (“Brīvības mācību dārzs”), un tās sākumā tika atklāts, ka viens no Joko Ono domubiedriem bijis slavenais lietuviešu mākslinieks Jurģis Mačūns. Abi bijuši arī vieni no 20. gs. 60. gadu “Fluxus” kustības dibinātājiem. Savukārt Jurģa Mačūna klasesbiedrs Kauņas skolā bijis ievērojamais lietuviešu politiķis, neatkarības kustības “Sajūdis” vadītājs Vītauts Landsberģis…
Viens no “Kaunas 2022” visskaļākajiem vārdiem piederēja slavenajai serbu māksliniecei Marinai Abramovičai, kuras videoinstalāciju kopums “Memory of Being” (“Esības atmiņa”), aptverot Abramovičas konceptuālos un performances mākslas darbus no 60. gadiem līdz mūsdienām, bija redzams lielāko gada daļu, turklāt martā Kauņā ar publisku lekciju uzstājās arī pati māksliniece. Uzsverot savu atbalstu Ukrainai, Abramoviča lekcijā teica, ka izstādītais darbs “Balkānu baroks” nav saistāms ar karu Balkānos vien, tas stāsta arī par karadarbību Sīrijā, Irākā un Irānā, tagad to iespējams saistīt ar karu Ukrainā: “Māksliniekam jābūt atbildīgam, viņam jābūt savai balsij, skaidrai nostājai par to, kurā pusē atrasties.”
“Kaunas 2022” ir noslēgusies, nu lai skaļi skan “Liepāja 2027”!
