Mākslai vajag mājas. Kaimiņos – tās ir 0
Baltijas valstis tikai svešiniekam un vienīgi no tālienes izskatās vienādas. Paši labi zinām, cik dažādi ir mūsu raksturi un valstu ekonomiskā attīstība pēc neatkarības atgūšanas.
Katrā valstī ir atšķirīga arī nozīmīgāko kultūras celtņu būvniecības politika, kā arī kultūras iestāžu uzturēšanas politika.
Kamēr Latvijā cīņas ap Laikmetīgās mākslas muzeja projektu un tā īstenošanas iespējām vēl risinās un šķietami tām neredz gala, Lietuvas galvaspilsētā pērn 18. oktobrī atklāja privātu modernās mākslas muzeju MO, savukārt Tallinā nozīmīgāko laikmetīgās mākslas izstādīšanu un krājumu veidošanu galvenokārt atbalsta valsts.
“Kultūrzīmes” noskaidroja, kā veidojušies un šobrīd darbojas jaunākie laikmetīgās mākslas centri Viļņā un Tallinā.
Viļnas Modernās mākslas muzejs: “Cenšamies būt iespējami atvērti”
Viļņā pērn atvērtais Modernās mākslas muzejs (MO) kopā ar Laikmetīgās mākslas centru un Nacionālo mākslas galeriju ir jau trešā laikmetīgās mākslas mājvieta Lietuvas galvaspilsētā. Tas atrodas blakus vecpilsētai, un ēku projektējis pasaulslavenais arhitekts Daniels Libeskinds.
“Tas ir nedaudz pretrunīgi, taču mēs vēlamies, lai šis muzejs būtu domāts visai tautai, ne tik daudz profesionāļiem. Tas nenozīmē, ka izstāžu koncepcijas būs vienkāršotas, bet tās vispirms būs domātas apmeklētājiem, vienkāršiem cilvēkiem, un ir svarīgi, lai tām būtu izglītojoša nozīme.
Es vēlētos izglītot cilvēkus, kuri atnāk uz muzeju pirmoreiz dzīvē,
izveidot muzeja kopienu, un tāpēc mums ir ne tikai vieta mākslai, bet arī citām kultūras aktivitātēm, piemēram, mūzikai, kinozālei, kur rādām filmas. Muzejam ir jākļūst par dzīvu organismu,” pērn intervijā “Kultūrzīmēm” (“KZ” 11. 11. 2018.) teica muzeja dibinātājs un īpašnieks, uzņēmējs Viktors Butkus.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš pārdeva savu uzņēmumu “Fermentas” un kopā ar sievu bioloģi Dangoli sāka iegādāties lietuviešu mākslas darbus, jau uzreiz lūdzot profesionālu palīdzību – par kolekcijas kuratori kļuva mākslas vēsturniece Raminta Jurenaite.
2009. gadā Viktors un Dangole Butkus nodibināja Modernās mākslas centru (MMC) kā aizsākumu jauna laikmetīgās mākslas muzeja izveidei Viļņā. MMC krājums jau pašā sākumā tika veidots kā profesionāla mākslas kolekcija, vācot mākslas darbus, kuri nebija iekļauti nacionālo muzeju krātuvēs.
Sarunā, kas notika drīz pēc muzeja atklāšanas, V. Butkus uzsvēra, ka MO pamazām kļūst par tautas muzeju, un, ja kādreiz nākotnē muzejs nonāks finansiālās grūtībās, viņš apsolījis, ka tas var rēķināties ar viņa atbalstu turpmākos piecus gadus.
Cik veiksmīgs Viļņas Modernās mākslas muzejam bijis pirmais darba gads? Par to “Kultūrzīmes” vaicāja muzeja direktorei MILDAI IVANAUSKIENEI.
M. Ivanauskiene: – Jau no pašām pirmajām dienām mūsu muzejs kļuva plaši apmeklēts, un esam patiešām gandarīti, ka šī tendence neapstājās. Šī gada laikā pie mums ir bijuši vairāk nekā 200 tūkstoši apmeklētāju. Tas tālu pārsniedza mūsu cerības un
liekas patiešām neticami, ka modernās mākslas muzejs var kļūt tik populārs iedzīvotāju vidū.
Ieņēmumi no biļetēm veidojuši aptuveni 50 procentus mūsu budžeta. Esam lepni, jo tik liela peļņa muzejam tiešām ir daudz. Otru izdevumu pusi veido dažādi līdzekļi, piemēram, vairāku fondu atbalsts, un joprojām piedalāmies projektu konkursos, kurus izsludina Lietuvas kultūras padome, kā arī Viļņas pilsētas pašvaldība, taču pārsteidzošie ieņēmumi no biļetēm ir labs sasniegums.
– Vai apmeklētāji pārsvarā ir no Lietuvas vai uz MO brauc arī ārzemnieki?
– Pārsvarā tie, protams, ir lietuvieši, bet tik iepriecinoši vērot, ka pie mums brauc arī daudz latviešu, kā arī tūristi no Ukrainas un Polijas – liekas, ka tuvāko kaimiņvalstu iedzīvotāji bieži dodas kultūras ceļojumos. Esam skaitījuši, ka vasaras mēnešos aptuveni 20 procenti apmeklētāju bija no ārvalstīm. Cenšamies būt iespējami atvērti – visi paskaidrojumi ir arī angliski, liela daļa pārtulkota krieviski.
Esam ļoti lepni par mūsu izglītības programmu skolēniem: gada laikā MO ir bijuši vairāk nekā 10 tūkstoši Lietuvas skolu jauniešu. Šobrīd esam noslēguši sadarbības līgumus ar 250 skolām.
– Vai mecenāta Butkus ģimene jūs turpina atbalstīt vai, redzot labos finanšu rādītājus, ir beigusi to darīt?
– Mums ir līgums, kurš nosaka, ka pirmā gada laikā muzeja finansiālu zaudējumu gadījumā Butkus ģimene tos segs. 2018. gadā bija nepieciešams liels atbalsts, tagad, 2019. gadā, lai gan vēl palicis mēnesis darba šajā gadā, iespējams, esam strādājuši ar aptuveni 100 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem.
Šobrīd MO muzejā ir atvērta izstāde par pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un to jau pirmajā mēnesī apmeklēja 45 tūkstoši apmeklētāju. Tādu popularitāti nebijām gaidījuši! Varbūt, gadam noslēdzoties, mūsu gala finansiālie rādītāji būs vēl vairāk uzlabojušies. Šī izstāde līdzinās eksplozijai!
Starp citu, to skatīties brauc arī daudzi latvieši, kuri komentē, ka arī viņiem ir bijusi līdzīga pieredze.
– Pirms gada muzeja darbībai gada laikā plānojāt vienu miljonu eiro, vai prognozes ir apstiprinājušās?
– Mums ir bijuši lielāki kopējie izdevumi, nekā bijām plānojuši.
Neticami lielais apmeklētāju skaits lika pieņemt darbā papildu darbiniekus,
bija arī nepieciešami lielāki izdevumi muzeja ikdienas tīrīšanai pēc tik intensīvas apmeklētāju plūsmas. Kopējie izdevumi gada beigās plānoti viena miljona septiņi simti tūkstošu eiro apjomā.
Peļņa, ticamāk, būs aptuveni viens miljons eiro, vēl sešus simtus eiro esam ieguvuši, piesaistot investorus un fondus, taču šie skaitļi vēl tiks precizēti. Šobrīd mums nav daudz līgumu ar lielām firmām, jo esam jauna institūcija, kam vēl vajadzīgs laiks. Sponsori nedod naudu tikai idejai, viņiem svarīga naudas aprite, un viņi grib savu ieguldīto naudu atgūt.
– Cik darbinieku šobrīd strādā MO muzejā?
– Patstāvīgā darbā ir pieņemti 22 darbinieki un vēl astoņi strādā noteiktos projektos, tātad kopā esam 30. Vēl nozīmīgu darba daļu veic arī aptuveni simts brīvprātīgo.
– Pagājušajā gadā plānojāt ne tikai mākslas izstādes, Viktors Butkus bija domājis izveidot arī pastāvīgu muzeja draugu loku, kuri regulāri tiktos, diskutētu par mūsdienu mākslu un kino.
– Jā, ir izveidojies muzeja biedru loks, kurā ir aptuveni 600 cilvēku. Viņi pastāvīgi nāk uz muzeju, tāpat pie šiem biedriem pieskaitāmi arī brīvprātīgie un sponsori.
Visi kopā svinējām arī muzeja dzimšanas dienu 18. oktobrī –
apmeklētāji par ieejas maksu varēja maksāt jebkuru cenu, tādu, kādu viņi paši to vēlējās, ieskaitot pat bezmaksas ieeju. Tas bija jauks eksperiments – uzzināt, cik cilvēku vēlētos atnākt, un cik viņi būtu gatavi dot. Atnāca 2300 apmeklētāju, no kuriem mēs saņēmām 4600 eiro – no katra vidēji divus eiro.
Esam pamanījuši, ka MO daudziem cilvēkiem ir pirmais apmeklētais muzejs viņu mūžā, pirmais mākslas un pat kultūras piedzīvojums, un brīžiem muzeja darbiniekiem ir jāstāsta pavisam vienkāršas lietas – kā iepazīt muzeju – un pat jāmāca, ka gleznas nedrīkst aiztikt, ka uz mākslas objektiem nav pieņemts sēdēt… Tas dod gandarījumu, tātad pie mums nāk pat tie, kuri agrāk uz muzejiem vispār nav gājuši.
Uzziņai
Modernās mākslas muzejs MO Viļņā
• Muzeja ēka ir 3500 m2 liela, tajā nav paredzēta pastāvīgā ekspozīcija. Lielajā izstāžu zālē to paredzēts mainīt divas reizes gadā, mazajā – piecas sešas reizes.
• Muzeja krātuvē šobrīd atrodas 5000 mākslas darbu.
• MO ir atvērts arī pirmdienās un svētku dienās; ieejas biļetes cena – 7 eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem – 3,5 eiro.
• Jaunākā un līdz šim vislielāko publikas ievērību radusī MO muzeja izstāde “Sugu izcelšanās: deviņdesmito gadu DNS” atvērta līdz 2020. gada 23. februārim. Izstādē var meklēt un atrast tā laika mūsu sabiedrības ievērojamākās parādības, iepazīties ar apmeklētāju atmiņu stāstiem un priekšmetiem, kā arī apskatīt MO muzeja 20. gs. beigu kolekcijas mākslas darbus.
Jaunais mākslas centrs “Kai” Tallinā: iziet starptautiskos tirgos
Viļņas jaunais modernās mākslas muzejs ir privāta iniciatīva, bet Tallinā nozīmīgāko laikmetīgās mākslas izstādīšanu un krājumu veidošanu galvenokārt atbalsta valsts. Lai gan Tallina platības ziņā ir ievērojami mazāka par Rīgu, tur vēl joprojām ir iespējams atrast jaunas telpas kultūras iestādēm.
Tiesa, visnozīmīgākais ir jau 2006. gadā uzbūvētais Igaunijas valsts galvenais mākslas muzejs KUMU,
kurš kalpo gan kā Igaunijas nacionālā mākslas galerija, gan kā laikmetīgās mākslas centrs. KUMU muzeja krātuvēs arī tiek uzturēta un papildināta lielākā laikmetīgās mākslas darbu kolekcija. Kopumā KUMU mākslas muzejs aizņem 25 tūkstošus kvadrātmetru un tā kolekcijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši krātuves vienību.
Nozīmīgu kultūras telpas daļu Tallinā aizņem 2006. gadā dibinātais Igaunijas mūsdienu mākslas muzejs (EKKM). Muzeja izstāžu galerijas izvietotas bijušajā Tallinas pilsētas spēkstacijā, pavisam netālu no vecpilsētas.
EKKM ir bezpeļņas organizācija un darbojas kā vidutājs starp oficiālajām valsts pārvaldītajām institūcijām un jaunās paaudzes mākslinieku iniciatīvu. Muzeja koncepcijas pamatā ir “radīt, izstādīt, kolekcionēt un rosināt laikmetīgo mākslu, vienlaikus cenšoties mainīt pastāvošo mākslas institūciju dominējošās darba metodes”.
Muzeja ikdienas darbības lielākais finansētājs ir valsts iestādes,
pētnieciskajiem un attīstības projektiem piesaistot dažādu fondu finansējumu. Muzeja dibinātāji uzsver, ka atšķirībā no valsts mākslas muzeja viņu mērķis ir radīt rotaļīgu pieeju mākslai: “Mēs nezinām, kur vēlamies doties, jo tas tikai daļēji atkarīgs no mums pašiem, bet zinām, kā tur nokļūt, un turpināsim to darīt.”
Vienlaikus ar rotaļīgumu EKKM, tiesa, veido nozīmīgus sadarbības plānus un, iegūstot projektu finansējumu, meklē ceļus Igaunijas laikmetīgās mākslas starptautiskajai atpazīstamībai. Pastāvīgi algotie un projektiem piesaistītie darbinieki muzejā strādā visu gadu, bet izstāžu galerijas ziemas sezonā ir slēgtas. Ieeja šajās galerijās ir bez maksas.
Trešais, visjaunākais, mūsdienu mākslas centrs “Kai” (“piestātne” – igauņu val.) jaunajā Noblesnera mākslas, biroju un dzīvojamo ēku rajonā Tallinā atklāts tikai pirms dažiem mēnešiem – 20. septembrī.
Bijusī slēgtā militārās ostas teritorija pēdējos gados kļuvusi par vienu no jaunās Tallinas interesantākajiem radošajiem kvartāliem
līdztekus blakus esošajiem “Kalamaja” un “Telliskivi” mākslas rajoniem. Mākslas centrs “Kai” izveidots 1916. gadā celtajā sākotnēji cara armijas zemūdeņu rūpnīcā, kur savulaik bija paredzēts vienlaikus izgatavot 12 zemūdenes.
Līdz pat pagājušajam gadam celtnē darbojās kuģu būves un remonta rūpnīca. Tagad senā ražotne pārtapusi mūsdienīgā daudzfunkcionālā mākslas namā ar 450 kvadrātmetrus lielu zāli izstādēm un performancēm, auditoriju kinozāli, biroju, sanāksmju telpām, vairākiem restorāniem un pat rezidenču telpām ārvalstu māksliniekiem un kuratoriem. Šobrīd pirmajam termiņam no vairāk nekā 300 pretendentiem, kas pārstāv 60 valstis, rezidences programmā atlasīti 15 dalībnieki.
“Kai” mākslas centru ir izveidojusi bezpeļņas organizācija Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības fonds (ECADC), kas dibināts 2012. gadā un saņem pastāvīgu finansiālu atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
“”Kai” ir jauna veida mūsdienu mākslas centrs Tallinā. Mūsu komanda cer attīstīt vietējo mākslas enerģiju un veicināt starptautisko sadarbību, izveidojot tādu radošu kultūras kvartālu, kas laikmetīgās mākslas pieredzi vēl vairāk tuvinātu sabiedrībai,” centra atklāšanā uzsvēra ECADC direktore Karina Lānso.
“Kai” centra koncepcijā paredzēts rīkot gan pasaulslavenu mākslinieku performances Igaunijā, gan arī palīdzēt vietējiem igauņu māksliniekiem rakstīt projektus, lai varētu iekļūt starptautiskos mākslas tirgos. Jāpiebilst, ka ECADC ir savi darbinieki arī Ņujorkā.
“Kai” mākslas centra izveidošanai piesaistīti gan Igaunijas Kultūrkapitāla fonda līdzekļi, gan arī Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) un daudzu privātu investoru finansējums.
Uzziņai
“Kai” mākslas centrs Tallinā
• Tajā strādā 11 darbinieki, kā arī piesaistītais apsardzes un tehniskais personāls.
• Centrs ir atvērts katru dienu no plkst. 12 līdz 21, izņemot pirmdienas.
• Ieejas biļetes cena – 6 eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem, apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām un militārā dienesta pārstāvjiem – 3 eiro.
