Skaisti dīķi rotā vietu 0
Dīķu veidošana ir Aināra vaļasprieks. Viņš uzsver, ka vissvarīgāk ir atrast labu racēju. Pašiem laimējies ar meistaru, kuram ir ainavas kompozīcijas izjūta un zināšanas. Ūdens spogulis labi iekļaujas meža ielokā. Arī krasti ir gana lēzeni, lai nesagādātu problēmas un būtu viegli kopjami.
Vecākais ir plašais dīķis pagalma vidū. Tur savulaik bijusi slīkšņa, ko visi saukuši par cūku pļenčku. Taču tajā bijis avots, tāpēc sapratuši, ka no nesmukuma var izveidot kaut ko glītu. Rakuši uzmanīgi, lēnām, raugoties, kā reaģē pats dīķis. Dziļākā vieta ir tikai trīs metri. Krasti veidoti lēzeni. Vīriešiem, kuriem patīk dziļums, peldēšanai izveidota laipa. Saimniece pati vairāk peld gar krastu. Drošāk, ja pamats zem kājām.
No dīķa izraktā augsne sastumta vienā malā un mazliet izlīdzināta, lai veidotos lēzens uzkalniņš. Tagad tā ir iemīļota vieta meditācijām ikdienā un Jāņu svinēšanai saulgriežos.
Avots dīķi vienmērīgi apgādā ar ūdeni, ir arī noplūdes strauti un līdz ar to vieta, lai ierīkotu tiltiņus. Starp ūdens līniju un krastu atstāts mazliet zaļuma, lai tas labāk iederētos ainavā. Sētsvidum tuvāko krastu Sandra pavasarī iztīra visagrāk, jo tur ūdenszālēs vēlāk būs varžu bērnistaba, un kurkulīšus traucēt nedrīkst.
Pļauj ar izjūtu
Viens no svarīgākajiem darbiem ir zāles pļaušana. Tās vadību uzņēmusies Sandra, jo vai tad vīrieši pamanīs un atstās mežmalā puķu ceru vai sēņu ģimeni? Apkārt augiem un dīķa krastus viņa izpļauj ar trimmeri, pārējo – ar pļaujmašīnu. Kopjamās platības kļūst arvien lielākas, un nākamvasar jau plānots iegādāties traktoriņu. Dīķmalas ūdensaugus ar izkapti garā kātā izpļauj Ainārs. Iet tik gar malu un pļauj!
No ūdens izvilkto labumu sieva liek komposta kaudzē, kur top laba zeme puķu dobēm. Slāņiem tiek kompostētas arī lapas un nopļautā zāle.
Ainavas izdaiļošanai un sava darba atvieglošanai saimnieki reiz iegādājušies aitas. Abi cerējuši uz idillisku ainavu ar baltiem jēriņiem un zemu nograuztu zāli, kā tas dažkārt atainots glancētos žurnālos, bet jēriņi izrādījušies īsti zvēriņi un notiesājuši visu, kas ceļā, – gan pļavas zāli, gan dārza augus. Vēl briesmīgāka bijusi to mūžīgā sabļaušanās – ne vairs putnu dziesmas, ne cilvēka balsi dzirdēt.
Augu dobes top pamazām
Idejas dārza veidošanai rodas darba procesā. Aināram visu iecerēto vajagot paveikt ātri. Ja nepagūst trijās dienās, interese zūd. Sandra ideju var lolot ilgāk.
Saimniecei auglīgi ir nesteidzīgu brokastu brīži, kad var ļauties fantāzijai, bet Ainārs sevi sauc par radītāju. Viņš visu redzot bildēs, spējot labi iztēloties rezultātu. Tas noder gan galdnieka profesijā, gan dārzā, taču kopumā dārzā noteicēja ir sieva. Aināra ietekmes zona ir dīķi. Reizēm gan iznākot interešu konflikts, piemēram, par bērzu, ko dīķa konfigurācijas dēļ vajadzētu nozāģēt, taču dārza ainavā tam atvēlēta svarīga loma.
Savulaik māju vārds bijis “Bērzkalni”, tāpēc bērzi šeit īpašā godā, kaut gan kopdzīvei tie nav sevišķi labi koki – gan saknes agresīvas, gan visu laiku kaut ko birdina.
Tiem, kuri sāk veidot dārzus, saimnieki piekodina tomēr domāt, ko un kur stāda, un apjaust sekas. Puķes var pārstādīt, bet ar kokiem ir citādi. Pēc gadiem desmit jāsāk tos savaldīt, lai pašiem saimniekiem un citiem augiem dārzā tiek vieta un saule. Pirms stādīšanas ieteicams uzzināt, cik liels aug koks, un tik plašu vietu tam atvēlēt. Jāņem vērā, ka arī pašam augam ir sava patikšana un dažās cilvēka nolūkotās vietās tas neaugs ne lūgts un būs jāpārstāda. Piemēram, grieķu valriekstu koku saimnieki pārstādījuši četras reizes, līdz atrasta tīkamākā vieta. Tagad piesaulītē un aizvējā varenais koks jūtas apmierināts un sācis ražot, ziemā neapsalst ne zara galiņš.
Taču gan vietas, gan dekoratīva izskata dēļ jāregulē arī krūmi, vīteņaugi. Sākumā dārzs stādīts haotiski, pēc izjūtas, bet katru gadu pieeja augiem un to izvietojumam kļūst pārdomātāka. Jauka ideja – katram kokam un kociņam klāt piestādīt košu puķīti, lai deg kā uguntiņa.
Kļūda dārzā
Kādreiz māja bijusi patiešām zaļa – ieaugusi mežvīna stīgās. Skaisti! Taču tad atklājusies auga nejaukā daba. Pa to kā pa trepēm uz bēniņiem devušies grauzēji. Spēcīgie dzinumi saplēsuši jumta šīfera klājumu un pabojājuši bēniņu konstrukciju. Mājas zaļo rotu nācies pilnībā iznīdēt.
Ideja
Saimniekiem žēl no sava dīķa izvilkto zivi piebeigt un apēst, bet mazbērniem makšķerēt patīk. Tad atrasta laba izeja – makšķeres āķis ir nogriezts un aukliņas galā piesieta bumbiņa. Zivis ap to skraida, bet mazie ilgi un cītīgi sēž krastā un priecājas!