Viedokļi 11
Aiz solījumiem nevar jaust politiku
Lienīte Caune, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente: “Jāatzīst, ka kopīgais iespaids par partiju solījumiem nodokļu jomā ir bēdīgs. Nesen LTRK aicināja partiju izvirzītos finanšu ministra kandidātus uz diskusiju par nodokļu politiku. Bijām pārsteigti, ka par finanšu ministru kandidātiem lielākā daļa partiju pat nav izlēmusi. Ministra kandidātu vietā ieradās ļaudis, kuriem atbildes uz jautājumiem bija vēl jāmeklē programmās… Šai ziņā vienīgais izņēmums bija ZZS pārstāvis J. Vucāns, kuram nebija jārakņājas papīros.
Pati lielākā nelaime – partiju programmās iekļautajiem solījumiem nav saistības ar kopīgo nodokļu politiku. Rodas iespaids, ka partijām tādas nemaz nav. Tās vietā vēlētājiem tiek solīts tas, ko pašlaik viņi visvairāk grib dzirdēt, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana, PVN likmes samazinājums pārtikai un citi labumi.
Vairāku partiju programmās tiek solīts ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bet kādu progresivitāti var solīt, ja valstī ir vairākas nozares, kurās lielākā daļa uzņēmēju maksā darbiniekiem atalgojumu aploksnēs?! Šajos apstākļos ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, panāksim vien to, ka iznīcināsim tos uzņēmējus, kuri godīgi maksā nodokļus.
Nevar izraut no konteksta kādu nodokli vai vienu nodokļa likmi un apgalvot, ka, lūk, tā būs brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību varēs atrisināt visas problēmas. Diemžēl partiju solījumi nebalstās uz makroekonomiskiem aprēķiniem.”
Līga Menģelsone, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāre: “Partiju programmās skaidri redzams, kuras partijas jau līdz šim bijušas likumdevējvaras rindās un kuras pārzina valsts politiku un citus aspektus “no iekšienes” un kurām savukārt par to ir vājš priekšstats.
Neatkarīgi no sludinātās ideoloģijas vai citiem ietekmējošiem faktoriem tām partijām, kuras 4. oktobrī ievēlēs 12. Saeimā, būs jāpilda jau agrāk pieņemtajos likumos noteiktais – piemēram, jānodrošina darba nodokļu samazinājums paredzētajā apjomā. Uz vēlētāju balsu rēķina nedrīkst vieglprātīgi solīt strauji samazināt kādus atsevišķus nodokļus. Ja tomēr to sola, tad ir arī jāpaskaidro, ar ko nosegt šo ieņēmumu iztrūkumu vai arī – kurus valsts nodrošinātos pakalpojumus iedzīvotāji turpmāk vairs nesaņemtu. Nav iespējams vienlaikus nodrošināt gan visu ieviesto pakalpojumu klāstu, gan strauji mazināt nodokļu slogu.”
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: “Visu valdošo partiju piedāvājumi nodokļu jomā liecina, ka beidzot tās apjēgušas – plaisa starp dažādiem sabiedrības slāņiem ir kļuvusi pārāk plata. Tāpēc visas uzsver, ka nodokļus vairs nedrīkst palielināt. Nodokļi darbaspēkam ir par lielu, tāpēc tie jāsamazina. Tomēr neviena skaidri nepasaka, kā tas notiks. “Vienotība” gan piedāvā progresivitāti neapliekamajā minimumā, kas var būtiski palielināt mazo algu saņēmēju ienākumus. To atbalsta arī “Saskaņa”, uzsverot, ka bagātniekiem jāmaksā vairāk. “No sirds Latvijai” piedāvā pilnīgi pāriet uz progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, ko arī arodbiedrības uzskata par sen nepieciešamu. Citām partijām tuvāka ir atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, kas arī nav peļami. Atzinīgi jāvērtē ZZS priekšlikums dot lielākas tiesības pašvaldībām, pašvaldību labā palielinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu. Tas ļautu arī īstenot solīto atbalstu lauksaimniekiem (NA), lauku vides attīstībai (ZZS), mazo lauku skolu skolotāju atalgojuma paaugstināšanai (“No sirds Latvijai”).
Diemžēl visām partijām ir viena slimība – daudz runā par papildu finansējuma piešķiršanu, bet nenorāda, kur valsts budžetā tam ņemt naudu. Vilinoši izskan “Vienotības” piedāvājums paaugstināt minimālo algu. Ja tam pievieno “No sirds Latvijai” apņemšanos no minimālās algas neiekasēt iedzīvotāju ienākumu nodokli, tad šķiet, ka Leiputrija vairs nav aiz kalniem.”
Sagatavojis ZIGFRĪDS DZEDULIS
