Mazāks PVN pārtikai 11
Samazināto PVN pārtikai prasa gan “Vienoti Latvijai”, gan ZZS, bet Latvijas Reģionu apvienība liek uzsvaru PVN 0% likmi tikai veselīgai pārtikai. No nodokļa atbrīvotu nevis jebkuru svaigu pārtiku, bet veselīgu, uzsver Mārtiņš Bondars. Savukārt “ekspertiem jānosaka, kas ir veselīga pārtika un kādām vielām nevajadzētu tajā būt”.
NA uzskata, ka, samazinot PVN pārtikai, “palīdzība faktiski tiks “izkaisīta” uz visiem iedzīvotājiem, tostarp turīgiem un ļoti turīgiem, kuriem iegādāties pārtiku nav problēmu jau par esošajām cenām. “Tā vietā mēs piedāvājam atlaižu talonus pārtikai, kas ar pašvaldību starpniecību nonāktu tiešām pie tiem cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams.”
“Saskaņa” samazināto PVN piedāvā ar vēl lielāku vērienu: gan apkurei, gan sabiedriskajam transportam, gan medikamentiem, bet kā palielināt PVN nodokļu ieņēmumus, nepasaka.
Kur atgūt izdalīto naudu?
Vistipiskākā atbilde ir “labāka nodokļu administrēšana” un “nepiekāpīga ēnu ekonomikas, kontrabandas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas izskaušana”. Īsāk, VID kā nodokļu piedzinēja lomas pastiprināšana. “Tā Valsts ieņēmumu dienesta darba vadība var dot papildu ieņēmumus no 400 milj. eiro gadā līdz pat apmēram vienam miljardam gadā, kas ir aprēķinātais ēnu ekonomikas apjoms Latvijā,” lēš I. Sudraba.
“Saskaņa” skaidri iezīmē tendenci uz zemes nodokļa celšanu (acīmredzot bezzemnieki elektorātā ir nospiedošs vairākums). “Lai kompensētu IIN, UIN un PVN pazemināšanā radušos budžeta iztrūkumu, “Saskaņa” simetriski cels ekonomisko zemes vērtības nodokli.” Ne tāpēc, ka latvietis pie tās vēl pēdējiem spēkiem turas. “Kapitāls un darbaspēks var tikt noplicināts, nomirt vai emigrēt – zeme to izdarīt nevar,” skaidro I. Pimenovs. “Saskaņa” piedāvā noteikt deklarētās dzīvesvietas minimālas dzīvojamas platības lielumu, ko neapliktu ar NĪN. Savukārt dārgiem īpašumiem, komercplatībām to palielinātu. Nav tikai rēķināts, vai zemes īpašnieki spēs nodrošināt “Saskaņas” uzburto sociālo sistēmu.
Repše, kura partijai ir visskaidrākais uzņēmējdarbības veicināšanas piedāvājums, uzskata, ka “nodokļu samazināšana novedīs pie ražošanas paplašināšanas un ēnu ekonomikas sarukuma, kā rezultātā valsts budžetā būs lielāki ieņēmumi. To labi redzam Igaunijā, kur ir mazākas nodokļu likmes, bet lielāki ieņēmumi”.
Pirms vēlēšanām šķiet, ka valdība jebkurā partiju kombinācijā atbalstīs mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā un samazināto PVN pārtikai, neķeroties klāt nodokļu pamatlikmēm.
No nevienlīdzības izlīdzināšanas viedokļa vislielākā nodokļu pārdalīšana (progresivitāte) paredzēta Nacionālās apvienības un “Saskaņas” programmās. No ekonomiskās attīstības viedokļa nākotnē ieņēmumu masu vislabāk varētu palielināt ar “Latvijas attīstībai” programmas īstenošanu. Klumzīga stabilitāte vai pakāpeniska izaugsme – tas vēlētāju ziņā.
1. Stabili ieņēmumi valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai.
2. Nodokļu likmju stabilitāte un prognozējamība.
3. Tautsaimniecības konkurētspēja.
4. Ienākumu taisnīgums nodokļu sistēmā.
Avots: Finanšu ministrija
