Progresivitāti atzīst 11
Vienā ziņā var uzteikt, ka esošie un topošie politiķi beidzot ir uztvēruši sabiedrības pasūtījumu. Viņi ir sadzirdējuši Almas tanti Bauskā, kura pieprasa, lai bagātie maksā lielākus nodokļus nekā trūcīgie. Vai katra otrā partija iestājas par progresivitāti nodokļos. Atšķiras tikai veidi un nodokļi.
“Eiropas Savienībā ir maz tādu valstu, kurās nebūtu progresīvās IIN sistēmas. Daudzās ES dalībvalstīs, kurās piemēro progresivitāti, par ienākumu, mazāku par 500 – 900 eiro mēnesī, maksā IIN ar ievērojami mazāku likmi nekā Latvijā vai nemaksā IIN, bet IIN likmes ienākumiem virs 5000 eiro mēnesī ir lielākas nekā 40% vai 50%,” secina I. Pimenovs. Viņa partija vēlas progresivitātes principu piemērot visiem iedzīvotāju ienākumiem, vienlaikus pieļaujot, ka budžetā varētu ienākt arī mazāk līdzekļu.
Nacionālā apvienība jau 11. Saeimas sasaukuma sākumā piedāvāja valdībai klasisko progresīvo nodokli (piemēram, darba algai virs 1400 eiro), taču Finanšu ministrija toreiz piedāvājumu noraidīja. Ieguvumus nacionālie politiķi no tās nerēķina, jo “būtiski šo principu ieviest kā solidaritātes elementu”. Tagad NA būtu mierā arī ar diferencēto neapliekamo minimumu, par ko koalīcija vienojusies.
NA, kas no visām partijām izceļas ar progresivitātes piemērošanu teju vai visos pamatnodokļos, to vēlas īstenot arī nekustama īpašuma nodoklī (NĪN). Tā īpašuma vērtības aprēķināšanu grib atsaistīt no aktuālās kadastra vērtības un dzimtas īpašumiem piemērot zemāku NĪN, “lai no atsevišķiem reģioniem ar augstiem nodokļiem netiktu izspiesti iedzīvotāji, kas tur dzīvojuši paaudzēm ilgi”. Par pašapdzīvotajiem īpašumiem mazākus nodokļus, bet tiem, kuri Latvijā nemaksā IIN (izņemot mājsaimnieces, bezdarbniekus un citas izņēmuma grupas), maksātu dubultā apmērā. NA uzskata, ka arī kapitāla pieauguma ienākuma nodoklis jāpadara progresīvs – dažus simtus eiro gada ienākumu neaplikt ar nodokli vai ar zemāku, bet lielajiem ienākumu guvējiem piemērot līdz pat 20%. “Divu gadu laikā valsts varētu tikt pie papildu 100 miljoniem eiro,” lēš politiķi.
Progresivitāte kaut kādā mērā attiecas pat uz reģionālo attīstību – 3% no uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzot pašvaldību investīcijām uzņēmējdarbībā: jo tālāk no Rīgas, jo lielāks atbalsts. Līdzīgi vēlas arī “Saskaņa”. Arī Latvijas Krievu savienība vēlas samazināt šo nodokli, ja darbavietas radītas Latgalē. Noteikt nodokļu atvieglojumus darba vietu radīšanai un algu palielināšanai piedāvā arī “No sirds Latvijai”.
Laimdota Straujuma kā premjere un premjeres kandidāte no “Vienotības” “LA” sola iepriekšpieteikto: “Sākot ar 2015. gadu, plānojam ieviest progresīvu ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Mazāko algu saņēmējiem līdz 500 eiro plānojam neapliekamo minimumu pakāpeniski paaugstināt no 110 eiro mēnesī nākamgad līdz 150 eiro 2017. gadā, iedzīvotājiem, kuru atalgojums pārsniedz 500 eiro mēnesī, saglabāt šobrīd spēkā esošo neapliekamā minimuma apjomu jeb 75 eiro mēnesī, savukārt lielo algu saņēmējiem, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī, neapliekamo minimumu nepiemērot.”
Tikai trīs partijas iestājas par progresīvo ienākuma nodokli, kas vieš pārliecību, ka pēc vēlēšanām tiks turpināts iesāktais – neapliekamā minimuma celšana.
