Par darbaspēka nodokļiem nestrīdas 11
Pašlaik vidēja termiņa budžetā jau iezīmēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums par procenta punktu gadā. Tomēr, lasot valdošo programmas, nav īstas pārliecības, ka šais spiedīgajos laikos tas saglabāsies. To izmanto M. Bondars un braši atgādina: “Mēs daudz par daudz liekam maksāt darbaspēka nodokļus. Samazinājumam jābūt iespaidīgam, lai strādājošie to izjustu!” Kādā veidā samazinājumu kompensēt, vēl nesaka, bet piesaka detalizētas ekspertu, politiķu un sabiedrības debates kaut kad nākotnē, bet reformas – tikai aiznākamajā Saeimā. Viņš tāpat kā “Saskaņa” pieļauj valsts parāda palielināšanu.
Katram citādi gribētos samazināt IIN. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklim piešķirt atlaidi par darbinieku profesionālo un interešu izglītību vēlas I. Sudraba.
No otra gala jeb par ekonomikas izaugsmes pienesumu nodokļiem runā vienīgi partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Einārs Repše: “Jāatgādina, ka katrs procentpunkts IKP izaugsmes nozīmē apmēram 90 miljonus eiro klāt budžetā. “Latvijas attīstībai” ekonomiskā programma nodrošinās ekonomikas izaugsmi 4,5 – 5% apmērā pretstatā valdības plānotajai 2,5 – 3% izaugsmei. Tātad 180 – 200 miljoni eiro klāt pirmajā gadā un turpmāk vēl vairāk. Papildu izaugsmes augļi valsts budžetam proporcionāli novirzāmi darbaspēka nodokļu samazināšanai, izdevumu valsts aizsardzībai un drošībai palielināšanai un finansējumam veselības aprūpei un izglītībai.” Viņa partijas skatījums uz uzņēmējdarbības attīstību kā priekšnosacījumu iedzīvotāju sociālajai drošībai atšķiras no pārējiem. Tā, uzdrošinos teikt, vienīgā saglabā “Vienotības” pasludinātā ekonomiskā izrāviena ideju, turklāt neplūcot vairāk spalvu.
