Mūziķi koncertēs pansionātos un brīvā dabā. Kā māksla Somijā pārceļas uz salas 1
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa laiks ir bijis īpaši smags kultūras jomas darbiniekiem, māksliniekiem, pasākumu organizētājiem, mūziķiem ne tikai Somijā un Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Atceļot un pārceļot vienu koncertu un kultūras pasākumu pēc otra, daudzu somu pašvaldību rīcībā pusotra gada laikā palika neizmantots kultūrai piešķirtais finansējums.
Lieli festivāli, koncerti un citi masveida pasākumi agrākajos apmēros nenotiek arī šovasar, kaut gan publikas ilgas pēc dzīvās mūzikas, teātra un festivālu noskaņas sit augstu vilni.
Festivāli ar ierobežojumiem ir tikai plāksteris mūzikas nozares bēdīgajam stāvoklim. Vēl vasaras sākumā Somijā situācija izskatījās cerīgāka nekā šobrīd jūlija vidū, kad inficēto personu skaits atkal pieaug un tiek noteikti stingrāki ierobežojumi.
Melnā procesija – par kultūru
Kultūras jomā tiek meklēti risinājumi arī politiskā līmenī. Jūnija sākumā apmēram 1500 melnā ģērbti, noteikto divu metru distanci ievērojoši, klusējoši, maskās tērpti kultūras darbinieki pie Somijas parlamenta ēkas somiski, zviedriski un angliski nolasīja un iesniedza Somijas valdībai kopīgu deklarāciju, prasot valdībai nekavējoties atļaut kultūras pasākumu organizēšanu un pandēmijas pabalstu izmaksāšanas uzsākšanu brīvmāksliniekiem.
Nozare pieprasīja arī, lai valsts no budžeta ieguldītu vienu procentu kultūrā un uzlabotu kultūras nozares brīvmākslinieku statusu un drošības tīklu – sociālās garantijas.
Šobrīd, piemēram, teātra mākslas nozarē daudzi mākslinieki strādā ar brīvmākslinieku, nevis štata darbinieku līgumiem, un tas ļauj teātriem atcelt izrādes 10 dienas agrāk, atstājot māksliniekus pilnībā bez samaksas.
Tādiem Somijā pazīstamiem aktieriem kā Marti Suosalo gadā parasti ir ap 240 izrāžu, bet koronavīrusa epidēmijas ierobežojumu laikā izrāžu praktiski nav bijis – tāda situācija būs pazīstama arī Latvijas māksliniekiem.
Divu stundu demonstrāciju organizēja pieredzējuši un veiksmīgi somu mākslinieki, kuru vidū bija gan mūziķi, gan rakstnieki, režisori, dejotāji un aktieri, gan nozares savienību vadītāji. Pēc demonstrācijas organizētāju datiem, tajā piedalījās teju 3500 dalībnieku.
Mākslinieki zaudējuši miljonus
Pēc 15 smagiem mēnešiem, kuru laikā pasākumu nozare ir zaudējusi gandrīz 2 miljardus eiro ienākumu, kompensācijas sedza tikai apmēram četrus procentus.
Bez darba palika teju 140 000 cilvēku, un vēl 10 000 tika nosūtīti bezalgas atvaļinājumā. Tēlotājmākslinieki ir palikuši bez 24 miljoniem, aktieri bez 30–40 miljoniem, mūzikas nozares pārstāvji bez vismaz 100 miljoniem un performanču mākslinieki bez 30 miljoniem eiro ienākumu, ar faktiem iepazīstina YLE.
Arī mūziķi brīvmākslinieki 2020.–2021. gada ziemas sezonā ir zaudējuši vismaz 38 miljonus eiro. Kultūras nozarē lielu neizpratni ir izraisījusi nevienlīdzīgā attieksme: piemēram, uz mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem attiecinātie ierobežojumi ir bijuši krietni maigāki.
Biennāle pārceļas uz salas
Somu pieeja sarežģītām situācijām ir pragmatiska. Piemēram, jau 2020. gadā plānotā Helsinku Biennāle Vallisāri salā ir atvērta ierobežotam apmeklētāju skaitam, kuru ir viegli kontrolēt, jo uz salas ir iespējams nokļūt tikai ar kuģīšiem.
Uz tiem cītīgi tiek saskaitīti visi pasažieri. Savukārt nelielā Kuopio pilsēta ir ieguldījusi līdzekļus starptautiskās Leonardo da Vinči izstādes atvešanai uz Somiju un apmeklētāju piesaistīšanai pēc remonta atvērtajam Kuopio muzejam, kas pirms remonta gadā uzņēma 30 000–40 000 apmeklētāju. Izstādē var apskatīt da Vinči gleznu, zīmējumu un piezīmju atdarinājumus.
Pašvaldības algo mūziķus bezmaksas koncertiem
Spiedīgajā situācijā vietējās pašvaldības meklē radošas iespējas atbalstīt kultūras jomu un darboņus arī šajos neparedzamu ierobežojumu laikos. Piemēram, Helsinku metropoles reģionā ietilpstošā Vantā pilsēta maksā vietējiem mūziķiem par viesošanos veco ļaužu pansionātu pagalmos un koncertu sniegšanu brīvā dabā.
Atalgojums tiek finansēts no koronavīrusa epidēmijas ierobežojumu gadā neizmantotajiem, kultūrai paredzētajiem līdzekļiem, kas pagājušajā gadā pārsnieguši 100 000 eiro.
Vantā pilsētas Mīrmeki vasaras estrādē ik trešdienu, piektdienu un sestdienu tiek sniegti kopā apmēram 50 bezmaksas koncerti no jūnija vidus līdz pat jūlija beigām, piedāvājot visdažādāko mūzikas un kultūras klāstu no rokmūzikas, blūza, džeza koncertiem līdz burvju māksliniekiem, dančiem un bērnu teātrim.
Savukārt ziemeļu Ostrobotnijas galvaspilsēta Oulu nu jau septīto gadu uz vienu mēnesi vasarā algo jaunos un topošos mūziķus bezmaksas koncertu sniegšanai pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, piemēram, senioru pakalpojumu centros, bērnudārzos un pilsētas centra parkos.
Darbs ir 30 stundas nedēļā, un par mēneša darbu mūziķi saņem 1100 eiro, ziņo YLE.
Līdzīgas vasaras mūziķu pozīcijas atrodamas arī dažās citās pilsētās, piemēram, Ostrobotnijas sirdī Seinejoki, Ziemassvētku vecīša oficiālajā rezidencē Rovaniemi, kā arī šarmantajā Vāsā.
Vidussomijas universitātes pilsētā Jiveskilē jaunie vasaras mākslinieki uzstājas gājēju ielā, veco ļaužu aprūpes namos un bērnu rotaļlaukumos, uzlabojot pilsētas atmosfēru ar dažādiem mākslinieciskiem pasākumiem. Lielākās pilsētās šādas prakses nav.
Pandēmijas laiki ir nesuši arī pozitīvas pārmaiņas: piemēram, ir strauji audzis pieprasījums pēc telpām, kurās ir iespējams veikt profesionāla līmeņa ierakstus un dzīvo straumēšanu.
Viens šāds ierakstu centrs tiek būvēts Kotkas pilsētā, kur top tūkstoš kvadrātmetru liela producēšanas halle ar profesionālu aprīkojumu, vēsta YLE.
