Māksla cauri paaudzēm un ģimenēm 0
Jūrmalā, Vaivaros izstāžu zālē “Inta un Imants Ozoliņi” līdz 15. septembrim skatāma izstāde “Trīs ģimenes – trīs paaudzes”. Ne visiem māksliniekiem viņu tuvākie ģimenes locekļi ir arī mākslinieki. Izstādīto darbu autori ne visi ir profesionāli mākslinieki, daži vēl mācās, tomēr nebaidās savus darbus rādīt izstāžu zāles apmeklētājiem.
Ozoliņu ģimenē tas vecākais un pazīstamākais pārstāvis ir Imants. Savu devumu šajā izstādē ir veltījis jūrai, kā jau jūrmalnieks, un attēlojis savos darbos dažādas pasaules ostas, kuras apmeklējis ceļojumos. Ostas skatus mākslinieks izpildījis viņam ierastā tehnikā, un to nevar sajaukt ne ar vienu citu grafiķi. Būdams viens no ražīgākajiem latviešu ekslibris autoriem, arī šajā izstādē mākslinieks tās demonstrē. Arī Imanta dzīvesbiedre Inta pievērsusies jūras tematikai un to parāda savās izteiksmīgajās fotogrāfijās. Pārējo Ozoliņu ģimenes locekļu devums izstādei nav daudzskaitlīgs. Bet tie ir iesācēji mākslā un īstie panākumi parādās ilgākā laika periodā. Imanta meita Ieva nav demonstrējusi savos nedaudzajos darbos jūras plašumus, bet pievērsusies klusai dabai. Imanta brāļa dēls Mārtiņš devis pārliecinošu zīmējumu, kurā attēlots Ozoliņu ģimenes mājas sargs – suns Dino. Abi jaunākie Ozoliņu dzimtas pārstāvji nav baidījušies izstādīties un saņemt uzslavu, bet varbūt arī kritiku.
Maira Veisbārde skatītāju vērtējumam nodevusi ap desmit savas jaunākās gleznas. Pārsvarā tās ir ainavas. Viņas glezniecības maniere izstāžu apmeklētājiem ir zināma, atliek izvērtēt, vai tās rada viņas daiļradē ko jaunu, paliekošu, interesantu vai viņa eksperimentē. Mairas dzīvesbiedrs Andris Bērziņš pazīstams kā medaļu mākslas meistars, kura darbos vienmēr manāma jauna ceļa meklētāja dzirksts. Šoreiz Andris skatītāju vērtējumam nodevis arī skulptūras. Andra un Mairas dēls Pauls nav gājis savu vecāku iemīto ceļu mākslā, neaizraujas ne ar glezniecību, ne tēlniecību un šajā izstādē skatītājiem nodevis pāris fotogrāfiju par jūras tēmu, kas tapušas ceļojumu laikā Norvēģijā.
Iepriekš minētie izstāžu dalībnieki ir Latvijas iedzīvotāji, kuri skolojušies, dzīvo un strādā Latvijā. Trešās ģimenes pārstāvji Kuzņecovi skolojušies Latvijā, bet dzīvo un strādā Sanktpēterburgā. Zoja Kuzņecova izstādē demonstrē vienu darbu – gobelēnu “Septiņi gulētāji”, kurā skatoties var just Latvijas mākslas skolas ietekmi. Ģimenes galva Aleksandrs demonstrē vienu darbu, un pēc tā ir grūti spriest par mākslinieka drosmi un varēšanu. Pieminēto mākslinieku meita Marina Kuzņecova ir drosmīgāka un skatītāju vērtējumam nodevusi vairākus izstāžu zāles apkārtnē gleznotus darbus, kā arī pāris portretu. Neliels priekšstats par mākslinieci ir, vajag tikai stādāt un pilnveidot savu meistarību. Viņi visi Sanktpēterburgā strādā dažādās mākslas iestādēs, kas prasa daudz laika, tāpēc gleznot atliek tikai brīvbrīžos. Kuzņecovu ģimenei var pieskaitīt arī znotu Juriju Kirgizovu un mazdēlu Arseniju, kas ir mākslas skolas audzēknis un jau tagad darina lieliskus zīmējumus un akvareļus. Dažus darbus viņš nodevis novērtēšanai, kaut gan to nav sevišķi daudz, jūtams, ka viņš ir uz pareizā ceļa un sasniegs savu iecerēto mērķi. J. Kirgizova devums izstādē ir plašs, skar visas tēlotājas mākslas jomas.
Apkopojot izstādē redzamo, mēs varam salīdzināt, kā strādā divu kaimiņu valsts mākslinieki, un arī to, ja izglītība iegūta Latvijā, bet pašreizējā dzīves un darba vieta ir Krievija, vai tas uz mākslinieku radošo rokrakstu atstājis kādu iespaidu. Kaut kādām iezīmēm no Latvijas viņu darbos vajadzētu būt.
