Makšķernieki pret zvejniekiem – kā turpmāk apsaimniekot Burtnieku ezeru? 1
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai pārtraukt rūpniecisko zveju Burtnieku ezerā – konference ar šādu mērķi otrdien notika Burtniekos. Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edvīns Straume jau sākumā atzina – lēmumu pieņems deputāti, bet mērķis ir izgaismot problēmas Burtnieku ezerā, jo “jautājums ir karsts un aktuāls”.
Vēl jo vairāk – portālā “manabalss.lv” jau savākti vairāk nekā 1600 parakstu par rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieku ezerā. Iniciatīvas iesniedzējs Jānis Brambats uzskata, ka ezeram ir liela kultūrvēsturiskā vērtība, taču ezeru apdraud aizaugšana, jo izjaukts ekoloģiskais līdzsvars.
Lai to atjaunotu, jāaizliedz rūpnieciskā zveja, tādēļ tikšot samazināts spiediens uz plēsīgajām zivīm un vienlaikus attīstītas rekreācijas iespējas Burtnieku ezerā. Nākamā gada beigās beigsies ilgtermiņa zvejas nomas līgumi divām saimniecībām un pašvaldībai jādomā, ko darīt tālāk. E. Straume neslēpj – galvenais lietošanas mērķis – rekreācija.
Jau pašlaik visas investīcijas Burtnieka apkaimē vērstas uz to, lai ezeru darītu pievilcīgu tiem, kas brauc zvejot un atpūsties. Kā sacīja bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis, kovida dēļ pieaug spiediens un, visticamāk, daudzi makšķernieki, kas līdz šim brauca uz tālākām valstīm, to zivi gribēs noķert tepat, Latvijā.
Vides eksperts Māris Olte aicina domāt plašāk: “Publiskajām ūdenstilpnēm nevajadzētu barot tirgu. Jādomā, ko dot cilvēkiem. Makšķerēšana ir labs prieka iemesls. Burtnieks ir vieta, kur varētu brīnišķīgi atpūsties.”
Olte atgādina – no Burtnieka iztek Salaca, kas ir lašu indeksa upe, tāpēc jādomā, kā saimniekot saimnieciskāk. Diskusijas dalībnieks Imants Saulītis rosina aizliegt zveju janvārī un februārī, bet, sākot ar 2022. gadu, uz pieciem gadiem būtu jāpārtrauc rūpnieciskā zveja.
Tāpat būtu jātjauno zivju mazuļu ielaišanu ezerā. Saulīte rosināja ezerā izveidot īpašu zandartu audzētavu.
Rūpnieciskās zvejas pārstāvis Nauris Eglītis uzskata, ka galvenajam vērtējumam par zveju pēc 2021. gada 31. decembra jābūt no zinātnisko institūtu “BIOR” un “Vides risinājumu institūta” puses, kas ir veikuši pētījumus par ezera ekosistēmu, zivju sugu un to daudzumu ezerā.
“Mūsu nostāja paliek nemainīga: Burtnieku ezera un visu pārējo Latvijas ūdenstilpņu bagātība pieder Latvijas tautai, un caur zvejnieku saimniecību uzņēmējdarbību šīs bagātības ir iespējams baudīt plašām tautas masām. Pazīstamo “Burtnieku zandarta fileju” var baudīt apkārtnes un Rīgas restorānos. Baltās zivis ir iespējams iegādāties pie zivju tirgotājiem apkārtnes pilsētu tirgos. Mums nav pieņemams uzstādījums Burtnieku ezerā radīt tikai makšķerniekiem, turklāt labi situētu, paradīzi, dodot iespēju tikt pie zivīm tikai, augstākais, 10% līdz 20% Latvijas iedzīvotāju,” sacīja Eglītis.
Viņš arī uzsvēra, ka zvejnieku saimniecības darbs kļūst rentabls vismaz ar 600 metru tīklu garumu, nevis 125 vai 150 m, kā piemēru minot zvejnieku saimniecību “Meldri A.V.”, kurā tīklu limits ir 800 metri. Šī saimniecība gan nodokļos, gan algās un līdzfinansējumā ezera aizsardzībā par nepilnu astoņu mēnešu darbu gada laikā samaksā vismaz 23 tūkstošus eiro.
To, ka ezerā ir vidēji laba situācija un drāmas nav, atzina ihtiologs, SIA “Saldūdeņu risinājumi” pārstāvis Matīss Žagars.
“Mazo asaru un zandartu ir ļoti daudz, ezers ir pārbagāts ar šīm zivīm, un visām zivju grupām ir barība. Raudu arī ir ļoti daudz. Lielo zandartu gan varētu būt vairāk,” sacīja ihtiologs. Viņaprāt, esot maz ticams, ka, aizliedzot rūpniecisko zveju, būs vērojamas straujas un pozitīvas izmaiņas zivju sabiedrībā.
BIOR pārstāvis Didzis Ustups zina teikt, ka Burtnieku ezerā makšķernieku un zvejnieku konkurence ir vidēji zema un tai ir tendence samazināties. Šajā ezerā ir samērā mazs tīklu limits, un, salīdzinot ar citiem ezeriem, tas pat varētu būt lielāks.
Zvejnieku lomos dominē zandarts, un pēdējos gados nozvejas ir stabilas, savukārt makšķernieku lomos dominē līdakas.
Tiesa, vairāki diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka lomi kļūst mazāki, tāpēc jādomā par to, kā turpmāk apsaimniekot ezeru. Iespējams, jāveido pašvaldības aģentūra, līdzīgi kā tas ir Alūksnē, kur ezeru apsaimnieko “ALJA”.
Kurš turpmāk zvejos zivis – tas būšot politisks pašvaldības lēmums. Pašvaldības vadītājs Edvīns Straume uzskata, ka lēmums jāpieņem domei līdzšinējā sastāvā, kas labi pārzina situāciju, jo jaunās domes lēmums varētu būt politiski motivēts.
Viņš pats novembra sēdei plāno iesniegt lēmuma projektu par rūpnieciskās komerczvejas pārtraukšanu Burtnieku ezerā.
