Makšķerniek, tevi gaida mājās! Ūdens akvatorijā ziemas periodā ir bīstamas vietas – jāuzmanās, lai neielūztu 11
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rudens saule iesēdusies kuplajā lazdu pudurī ezera krastā. Tautas amata meistara zirnekļa austos tīklus ar sudrabainiem kristāliem apbērusi tuvojošās ziemas aukstā dvaša. Zem auto riepām ceļmalas peļķēs krakšķ ledus, un pirmais zilganums ezerā vilināt vilina makšķerniekus.
Vecajā peldētavā daži spēcīgi cirtieni ar vergu rāda, ka ledus jau gana biezs, būs savi septiņi astoņi centimetri. Tagad tikai dzelkšņus pie kājām, lai nepaslīdētu uz gludā ledus spoguļa, un uz zivīgajām vietām prom.
Pirmie āliņģi netālu no krasta nes vilšanos, piesakās tikai sērkociņu kārbiņas izmēra asarītis
. Pie tuvējā niedrāja jau ir labāk, pāris strīpaiņi simts gramu vērtē, vēl daži metri upes ietekas virzienā, un te jau ir vērts iebarot.
Spirgtais rīta gaiss un gaidāmās copes uztraukums iemidzinājis piesardzību, un makšķernieks nemana, ka ledus kļūst plānāks un reizēm pat bīstami ieliecas.
Motiļu pušķīti iekāro arvien lielāki un lielāki strīpaiņi. Vēl daži soļi upes virzienā, un pēkšņi rīta idilli ar sauli lazdu krūmā un zirnekļa austajām mežģīnēm aizēno baisa, melna tumsa, ūdens un aukstums, kas velk lejup.
Šādos brīžos nodzīvotās dzīves kadri izskrien caur smadzenēm kā paātrinātajā kino un ūdens virspusē notur sīkstais dzīvotgribas pavediens.
Vēl tikai mēnesis, un Latvijas upēs sāksies karalisko zivju lašu un taimiņu spiningošana, uz kuru noteikti steigsies daudzi makšķernieki.
Jā, protams, ka šī cope ir vienkārši fantastiska, bet nevajadzētu aizmirst, ka tā ir arī ļoti bīstama. Ledus pie krastiem veido slidenu slīpumu, tuvojoties pa to upei, katrs solis jāiztausta ar vergu, copes zābaki jāaprīko ar labas kvalitātes asiem un izturīgiem dzelkšņiem.
Lai arī esat pārliecināts par savām spējām un prasmēm, uz ziemas copi iesaku nedoties vienam, bet labu, pārbaudītu draugu kompānijā.
Vispirms jau padomāsim, vai dažas zivis ir dzīvības vērtas, pārliecināsimies par ledus stiprumu un biezumu, pārbaudīsim katru metru kustības virzienā un, ja nu tomēr notiek nelaime, ieklausīsimies profesionālu glābēju padomos.
Kā izglābties pēc ielūšanas ledū
* Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties. Tāpēc, dodoties makšķerēt:
• ieteicams neiet vienam;
• līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
• mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda plānotā atrašanās vieta un atgriešanās laiks;
• līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju.
* Ja gadās ielūzt:
• skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
• jācenšas saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu;
• lai palīdzētu, jātuvojas ielūzušajam rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2–5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2–3 metru attālumā;
• izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus: ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, lietojot koka gabalu un naglas;
• makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū uzpeldēt un uzreiz nenogrimt.
Kā palīdzēt izglābtajam
Pēc izglābšanas no ielūšanas ledū:
• nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
• cietušais jānovieto siltā telpā vai vismaz aizvējā;
• cietušais jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
• cietušais jāatbrīvo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām, un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
• cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
• ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši var kustēties, jo tas palīdzēs sasilt;
• ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
• cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
• ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt viņa rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asiņu pieplūde galvas smadzenēm, un cietušais var zaudēt samaņu;
• ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana, vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga;
• iegaumējiet – pat ja ielūzis cilvēks ir izglābts, obligāti nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
• ja esat pats izglābies pēc ielūšanas, nekavējoties centieties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai, ja tas nav iespējams, dodieties uz tuvāko sabiedrisko vietu un mājām, kurās varētu būt pieejama palīdzība;
• nekādā gadījumā nevelciet nost slapjās drēbes, ja jums nav sauss rezerves apģērbs.
Bīstamās vietas
* Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucas ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus ir vienmēr plānāks.
* Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
* Pie krastiem. Dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
* Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm. Pie niedrēm ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
* Zem ledus tumši priekšmeti. Ledus šādās vietās būs plānāks.
* Kuģu ceļos. Kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
* Kanalizācijas, strautu ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās straujas ūdens kustības dēļ.
* Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujākas ūdens kustības dēļ.
* “Auksto avotu” vietās. Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, “aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru – ap +8 ºC, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par “siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks.
* Vietas, kur izdalās gāzes. Vietās, kur izdalās gāzes, ledus var būt porains un neizturīgs. Gāze var izdalīties arī vietās, kur zem ūdens līmeņa sadalās dzīvnieka līķis.
* Citās vietās – platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi.
* Vižņi. Ledus iešanas laikā, tam sairstot, veidojas ledus ūdens putra – vižņi.
* Ledus iešanas laikā. Straumes rezultātā ledus gabali spiežas pie krasta un tad griežas tecējuma virzienā. Ledus sastrēgumā pienākošie ledus gabali var apgriezties otrādi vai paiet apakšā esošajiem.
