Katra makšķernieka kastē jābūt modernajām putuplasta bumbiņām 9
Raivo Skrastiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās makšķerēšanas ēsmu klāsts ir iespaidīgs ar savu daudzveidību. Dažkārt pat nevar saprast, ko spraust uz āķa. Pagājušo reizi svešais kaimiņš kaut kādas bumbiņas vēra uz āķa, bet es tikai peldināju tārpus. Kaut kas jāmaina. Bet kas?
Domāju, katra makšķernieka kastē jābūt modernajām putuplasta bumbiņām. Nu bet tagad par visu pēc kārtas.
Kas tad piesaista zivis šīm maģiskajām putuplasta lodītēm? Dažādas krāsas, to vieglums un, protams, smarža. Savukārt makšķerniekiem patīk, ka šī modernā ēsma, kas piesaista zivis, ārkārtīgi labi turas uz āķa, bet uzglabāšana neprasa absolūti nekādus apstākļus. Un tie ir tikai daži argumenti, jārunā par ērtībām un plašajām iespējām copēt ar putuplasta bumbiņu.
Kā darbojas mistiskais putuplasts
Putuplasta makšķerēšanas būtība balstās materiāla fiziskajās īpašībās. Pirmkārt, zemā blīvuma un lielās peldspējas dēļ bumbiņas vienmēr pacelsies nedaudz virs gultnes. Otrkārt, materiāla porainā struktūra ļauj stingri nostiprināt āķi ēsmas korpusā, nebaidoties to pazaudēt, pat veicot tālākus metienus. Svarīga īpašība ir, ka putuplasts nešķīst ūdenī, tādējādi ēsma ir ilgstoša, tai nav nepieciešama nomaiņa.
Putuplasta bumbiņas iespējams izmantot gan ūdenstilpēs ar straumi, gan stāvošos ūdeņos – pat vietās, kur ir biezāks dūņu slānis. Makšķerējot straujākās vietās, straume nes putuplasta lodīti, kas spēles stilu padara pievilcīgāku. Turklāt tas arī piesaista zivju uzmanību. Stāvošās ūdenskrātuvēs, pareizi izvēloties pavadiņas garumu, ēsma nekad neieslīgs dūņās, bet atradīsies grunts virspusē – pat uz vismīkstākās grunts. Tā ar savu izskatu un smaržu nemitīgi piesaistīs garām peldošās zivis. Lielākai putuplasta ēsmu pievilcībai tās ir krāsotas daudzsološās krāsās, piemēram, dzeltenas, sarkanas, zaļas vai raibas, kā arī – piesūcinātas ar dažādiem smaržas atraktantiem. Tas šīs mazās bumbiņas padara līdzīgas karpu makšķerēšanā iecienītajām boilām. Putuplasta bumbiņas mēdz būt ar anīsa, vaniļas, medus, ķiploka un augļu smaržu.
Kādas zivis piesakās uz bumbiņām
Makšķerēšana ar putuplastu, ja vērtējam zivju gaumi, ir universāla. Izmantojot šāda veida ēsmu, lomā var būt gan miermīlīgas, gan arī dažas plēsīgās zivis. Putuplasts būs cieņā, piemēram, visām karpu dzimtas zivīm.
Pēdējos gados makšķerēšana ar putuplastu kļūst arvien populārāka. Dažiem zivju ķeršanas veidiem makšķernieki ir izstrādājuši pat specializētas ķeršanas stratēģijas – ar savām tehniskā izpildījuma niansēm, rīkiem un citu speciālo aprīkojumu.
Inventāra izvēle un montāža
Montāžas piederumi copēšanai ar putuplastu principā neatšķiras no makšķerēšanas rīku komplektēšanas, ja tiek izmantotas citas ēsmas. Lielākoties šī ēsma tiek izmantota ķeršanai ūdenskrātuvēs ar gruntenēm vai fīderiem. Pludiņu makšķeres izmanto daudz retāk. Turklāt, copējot ar pludiņa makšķeri, kā novērojuši makšķernieki, piesakās mazāka izmēra zivis.
Manuprāt, vispareizāk būtu izvēlēties fīderi, bet bezriņķu un Boloņas makšķeres, kā arī mačkātus atstāt citām ēsmām. Protams, rīku izvēle paliek katra makšķernieka ziņā, pamatojoties uz lomā plānoto zivju izmēriem un ēsmas metiena tālumu. Parasti kā pamata auklas tiek izmantotas monofilās auklas diametrā līdz 0,20 mm. Paši pludiņi un to stiprināšana atkarīga no makšķerēšanas apstākļiem un vietas, bet ēsmu tas neietekmē. Āķi tiek izmantoti atkarībā no putuplasta lieluma. Jā, arī šīs brīnuma bumbiņas ir dažādu diametru.
Interesanti, ka daži makšķernieki uzskata, ka āķim jābūt gaišās krāsās, taču, cik cilvēku, tik domu. Man šķiet, ka āķa krāsai sevišķas nozīmes nav. Nedomāju, ka zivs pētīs āķa krāsu, tā centīsies pēc iespējas ātrāk nobaudīt kārdinošo kumosiņu – bumbiņu –, kamēr to nav sagrābusi konkurējošā zivs.
Ēsmai arī nav īpašu prasību, ja domājam par montāžas īpatnībām. Vienīgā nianse ir pavadiņa: tai jābūt mīkstai un vēlams – ne resnākai par 0,14 mm. Protams, viss ir atkarīgs no makšķerēšanas vietas apstākļiem un iespējamā loma lieluma. Tievāka aukliņa ļauj bumbiņām dabiski spēlēt straumē, savukārt resnāka – palīdzēs izkļūt no ķērājiem. Āķi atsevišķām ēsmām jāizvēlas noapaļoti. To izmērs atkarīgs no putuplasta bumbiņas diametra. Protams, var no putuplasta bumbiņām veidot arī “sniegavīrus”. Ja uz āķa plānots spraust vairākas bumbiņas, jāizvēlas āķis ar garu kātiņu.
Kā makšķerēt uz putuplasta
Kā liecina makšķerēšanas prakse, tad visveiksmīgākais gadalaiks šīs ēsmas izmantošanai ir viss pavasaris un vasaras sākums. Dažkārt neaizvietojamas šīs bumbiņas ir rudenī, sevišķi rudens sākumā. Pavasarī zivis ir mazāk piesardzīgas. Tās pēc ziemas sezonas ir izsalkušas un barā uzvedas stipri vien agresīvāk. Savukārt rudens pusē zivis cenšas krāt taukus un spēkus ziemai.
Pieredzējuši copmaņi apgalvo, ka pludiņmakšķerēšanā putuplasta ēsmas aizstāj baltos kāpurus, grūbas, mīklas un maizes lodītes. Attiecībā uz šīs ēsmas izmantošanu grunts makšķerēšanā ir dažas iezīmes un uzspraušanas nianses. Izmantojot brekšu un karūsu makšķerēšanas piemērus, aplūkosim putuplasta ēsmas izmantošanas atšķirības, salīdzinot ar dabiskajām ēsmām.
Karūsu makšķerēšana
Svarīgi! Šajā gadījumā vislabāk izmantot atsperu barotavas. To svars ir atkarīgs no makšķerēšanas vietas apstākļiem un barības daudzuma, tāpēc diapazons ir diezgan plašs – no 40 līdz pat 100 gramiem.
Vietās ar duļķainu gultni, kā arī stāvošās vai vāji tekošās ūdenstilpēs barotava vairākumā gadījumu iekrīt grunts nogulsnēs un praktiski nepiesaista zivis. Tieši virs šīs vietas jāatrodas arī uznirstošajām putuplasta bumbiņām, kas piestiprinātas pie vēlamā garuma pavadiņām. Ir novērots, ka īstie karūsu makšķerēšanas speciālisti pārsvarā izmanto pavisam īsas pavadiņas.
Uzspraužot bumbiņu uz āķa, pēc tam to var iemīcīt iebarojamajā ēsmā un iemest makšķerēšanas vietā. Pēc brīža barība izšķīst, un āķis atbrīvojas. Var piedāvāt arī barību atsevišķi, atstājot āķi ar bumbiņām brīvu. Karūsas, savācot barības daļiņas pa dūņu virsmu, kopā ar putuplastu ierij arī āķi, tādējādi pašas piecērtas uz āķa. Zivis copē asi. Visbiežāk karūsas šo ēsmu nepārbauda, bet uzreiz ierij. Makšķernieks veic kontroles piecirtienu un izvelk lomu. Vienā sistēmas montāžā drīkst izmantot trīs āķus.
Pareiza iebarojamās ēsmas izvēle
Jāņem vērā, ka putuplasta ēsmas bumbiņas teicami darbojas tikai kopā ar iebarojamo ēsmu. Svarīgi, lai ēsma pakāpeniski no barotavas izskalotos, bet tur paliktu uz āķa uzspraustā putuplasta lodīte. Pavadiņa jāpiesien tā, lai ūdens straume to nostieptu un putuplasta bumbiņa būtu kopā ar barību pēc iespējas tuvāk ūdenskrātuves gultnei. Svarīgi, lai ēsma ne mirkli nebūtu mierā, bet visu laiku atrastos kustībā. Tas nozīmē, ka ik pa mazam laiciņam aukla jāietin, tā teikt, jāliek bumbiņai pastāvīgi spēlēt.
Iebarojamajai ēsmai jābūt tādā konsistencē, lai iemetiena brīdī tā neizkristu no barotavas, bet, nonākot ūdenī, uzreiz sāktu izdalīt izteiktu “putekļu” mākoni. Stāvošā ūdenskrātuvē barībai ieteicams pievienot nedaudz kokosriekstu skaidiņu, sodas un tamlīdzīgas vieglas sastāvdaļas, kas izraisa barības pacelšanos līdz ūdens virsmai, veidojot duļķi un iezīmējot barošanās vietu.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu.
