Makša Lazersona pase. 1921. gads.
Makša Lazersona pase. 1921. gads.
Foto no Latvijas Nacionālā arhīva krājuma un grāmatām “Saglabāt sudrabā”, “Latvijas PSR vēsture” un albuma “Padomju Latvija”

Fragmenti no raksta “Krievijas mērķi Baltijā” 19

Makša Lazersona 1919. gadā dzimušais dēls Eliezers Lazersons sarunā ar Ievu un Juri Vateriem Izraēlā 1998. gadā uzsvēra, ar kādu cieņu vienmēr ģimenē izturējušies pret dzimteni – Latvijas valsti, un ar lepnumu pieminēja tēva aktīvo darbību Latvijas politiskās dzīves traģiskajos pagrieziena punktos. Arī daudzas piemiņas lietas Eliezera Lazersona dzīvoklī atgādināja par Latviju. Simbolisks bija sarunas nobeigums, ko I. un J. Vateri atspoguļo šādi: “Eliezers Lazersons runājot nemanot pārgāja no ivrita uz latviešu valodu, emocionālā pacēlumā viņš nospēlē uz vecām Rīgas klavierēm latviešu tautasdziesmu. “Nē, tas vēl nav viss,” viņš saka un noliek mūsu priekšā nodzeltējušu dokumentu – sava tēva Makša Lazersona Latvijas Saeimas deputāta apliecību – numurs 999.”
Boļševisma divdesmit varas gadu laikā Padomju Krievija, protams, pacēla tehniskās izglītības līmeni: tā attīstīja savu rūpniecību un izplatīja lasītprasmi. Krievu karavīrs šodien vairāk izglītots nekā viņa cariskās Krievijas priekšgājējs. Taču Krievijas armijas komandieriem trūkst atbilstošas apmācības un tradīciju. Militārajās akadēmijās apmācītie virsnieki tika nogalināti Krievijas padomju revolūcijas un sekojošo tīrīšanu laikā. Un pat gadījumā, ja krievu armijas pašreizējais tehniskais stāvoklis ir augstāks nekā cara laikos, krievu karavīru nevar salīdzināt ar ilgstoši civilizēto somu kā cīnītāju. Pašreiz ir skaidri redzams, ka somi ir nesalīdzināmi labāki karavīri par krieviem ne tikai vienādā skaitā, bet pat proporcijā 1:4 vai 1:5. Tomēr pašreizējā nesamērība 1 pret 45 acīmredzami padara situāciju bezcerīgu. Jo ir jāatceras, ka Somijas iedzīvotāju skaits ir 4 000 000, bet Padomju Krievijai ir 180 000 000.

Raksta titulteikums.

Pēc Somijas padomju armijas var okupēt Lietuvu, Igauniju un Latviju.

Reklāma
Reklāma

***

Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
FOTO. Alla Pugačova pārvērtusies līdz nepazīšanai
Lasīt citas ziņas

Var droši uzskatīt, ka gadījumā, ja Somija turpinās cīnīties viena pati, bez kaimiņu un citu valstu atbalsta, sarkanā armija iekaros nelielo valsti.

Ja tas notiks, nākamais PSRS solis būs Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, kurās Padomju Savienība tagad ir izveidojusi jūras kara flotes bāzes, sovjetizācija vai pat okupācija. Okupāciju būs samērā viegli realizēt, jo Baltijas valstis vienmēr bijušas cieši saistītas ar Krieviju ar Daugavas kuģošanas ceļu, kas ietek Rīgas jūras līcī, kā arī trim galvenajiem dzelzceļiem. Šie dzelzceļi tika būvēti caru valdīšanas laikā, un tie savieno Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas ar Ukrainu, Centrālo Krieviju un Volgu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl vairāk okupāciju atvieglos spēcīgās saimnieciskās, kulturālās un tehniskās saites, kas vienmēr pastāvējušas starp Baltijas valstīm un Krieviju. Šīs saites vienmēr bijušas stiprākas nekā tās, kas jebkad pastāvējušas starp Krieviju un Somiju.

Pagaidām Baltijas valstis var būt drošas par savu neatkarību par spīti kara flotes bāzēm un padomju garnizonu klātbūtnei viņu zemē, jo iebrukuma laikā Somijā Padomju Krievija vēlas demonstrēt savu uzticību tautu pašnoteikšanās principam (šis ir mazāk pretrunīgs, nekā izklausās, jo, pēc krievu uzskata, vienīgā likumīgā somu valdība ir tā, kuru Kremlis ir izveidojis Terioki, tā saucamās Tautas demokrātiskās republikas valdība). Var droši apgalvot, ka tikmēr, kamēr Padomju Krievijai tiek ļauts vienai cīnīties ar Somiju un sabiedrotie to netraucē, viņas stāvoklis Baltijā turpinās ievērojami nostiprināties.

Cīņa starp Somiju un Padomju Savienību ir cīņa starp nevienādiem spēkiem. Neliela nācija ar simtiem gadu ilgu politisko un parlamentāro vēsturi, maza valsts, kur pastāv vispārēja lasītprasme un augsta amatu prasme, cīnās ar pasaules lielvaru, kur lasīšanas un amatu prasme bija fiktīvā sociālisma izgudrojums 1918. gada konstitūcijā. Ir acīmredzami, ka nav tik vienkārši tikt galā ar Somiju, kā tas bija ar Poliju. Taču Padomju Krievijas uzbrukums tās mazajam ziemeļu kaimiņam ir tikai gadījums, un, sabiedrotajiem neiejaucoties, nav šaubu, ka krievu masu pārspēks galu galā satrieks somu spēkus neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvi šie spēki būtu. Somija kā izolēta politiska vienība nespēj noturēt krievu ordas ilgstoši un tiks satriekta, kad tas minētais sāks izpausties.

Makša Lazersona 1919. gadā dzimušais dēls Eliezers Lazersons sarunā ar Ievu un Juri Vateriem Izraēlā 1998. gadā uzsvēra, ar kādu cieņu vienmēr ģimenē izturējušies pret dzimteni – Latvijas valsti, un ar lepnumu pieminēja tēva aktīvo darbību Latvijas politiskās dzīves traģiskajos pagrieziena punktos. Arī daudzas piemiņas lietas Eliezera Lazersona dzīvoklī atgādināja par Latviju. Simbolisks bija sarunas nobeigums, ko I. un J. Vateri atspoguļo šādi: “Eliezers Lazersons runājot nemanot pārgāja no ivrita uz latviešu valodu, emocionālā pacēlumā viņš nospēlē uz vecām Rīgas klavierēm latviešu tautasdziesmu. “Nē, tas vēl nav viss,” viņš saka un noliek mūsu priekšā nodzeltējušu dokumentu – sava tēva Makša Lazersona Latvijas Saeimas deputāta apliecību – numurs 999.”
Boļševisma divdesmit varas gadu laikā Padomju Krievija, protams, pacēla tehniskās izglītības līmeni: tā attīstīja savu rūpniecību un izplatīja lasītprasmi. Krievu karavīrs šodien vairāk izglītots nekā viņa cariskās Krievijas priekšgājējs. Taču Krievijas armijas komandieriem trūkst atbilstošas apmācības un tradīciju. Militārajās akadēmijās apmācītie virsnieki tika nogalināti Krievijas padomju revolūcijas un sekojošo tīrīšanu laikā. Un pat gadījumā, ja krievu armijas pašreizējais tehniskais stāvoklis ir augstāks nekā cara laikos, krievu karavīru nevar salīdzināt ar ilgstoši civilizēto somu kā cīnītāju. Pašreiz ir skaidri redzams, ka somi ir nesalīdzināmi labāki karavīri par krieviem ne tikai vienādā skaitā, bet pat proporcijā 1:4 vai 1:5. Tomēr pašreizējā nesamērība 1 pret 45 acīmredzami padara situāciju bezcerīgu. Jo ir jāatceras, ka Somijas iedzīvotāju skaits ir 4 000 000, bet Padomju Krievijai ir 180 000 000.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.