Maksāt joprojām negribam. Pētījums atklāj, kā Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk klausās mūziku 0
Saskaņā ar biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) veikta pētījuma datiem, 94% Latvijas iedzīvotāju ikdienā klausās mūzikas ierakstus.
Iedzīvotāju mūzikas gaume ir atšķirīga, bet
pārliecinošākais vairākums jeb 38% kā iemīļotāko žanru ir minējuši popmūziku.
Savukārt otrajā vietā ierindojas rokmūzika (18%), trešajā – šlāgermūzika (10%), bet no tās mazliet atpaliek klasiskā un elektroniskā mūzika (7%).
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa un klausīšanās paradumus, LaIPA sadarbībā ar Kantar TNS kopš 2015. gada veic pētījumus “Mūzikas patēriņa indekss”.
Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 44% iedzīvotāji mūziku visbiežāk klausās pārvietojoties ar transportlīdzekli, 32% to klausās mājās, savukārt 12% darba vietā.
No visiem aptaujātajiem 78% norādījuši, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – 41% tos klausās interneta vietnēs, bet 37% – radio.
Mūzikas ierakstus iegādājās 16% iedzīvotāju, no tiem 11% izmanto mūzikas straumēšanas vietnes, piemēram, Spotify, Deezer u.c.
LaIPA veikto pētījumu dati liecina, ka būtiski sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri mūzikas ierakstus iegādājas fiziskā formātā – 3% aptaujāto mūzikas ierakstus iegādājas CD vai DVD formātos un tikai 1% iegādājās vinila plates.
“Pētījuma mērķis ir sekot līdzi tendencēm ilgtermiņā – kā gadu gaitā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi. Salīdzinot datus dinamikā, interesanti novērot, kā mūzikas patērētājs no radio klausītāja pāriet uz interneta vidi.
2015. gadā radio kā populārāko avotu mūzikas patēriņam ikdienā norādīja 81% respondentu, savukārt 2019. gadā tie ir vien 37%.
Kur visbiežāk klausies mūziku?
Tāpat pētījuma dati skaidri parāda Latvijas sabiedrības “vēlmi maksāt” par mūzikas ierakstu iegādi.
Salīdzinot ar citiem līdzīgu pētījumu datiem kaimiņvalstīs, Latvijā ir izteikti mazāka sabiedrības daļa, kura ir gatava tērēt līdzekļus mūzikas straumēšanas servisu abonementam vai legālai mūzikas failu iegādei. Finanses mūzikas iegādei Igaunijā atvēl 31%, Lietuvā 25%, bet Latvijā vien 16% iedzīvotāju,” stāsta biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) izpilddirektore, Liena Grīna.
Vēlme izmantot mūziku bez maksas joprojām ir aktuāla tēma arī Latvijā.
Salīdzinot ar 2019. gada pavasara pētījuma datiem, šobrīd par 9% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri kopē mūzikas ierakstus, izmantojot YouTube un pārveidojot tos MP3 formātā – tie ir 59% iedzīvotāju, izteikti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.
Neskatoties uz mūzikas straumēšanas ēras uzplaukumu, pētījuma rezultāti liecina – vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām kopē mūzikas ierakstus. 26% mūzikas kopēšanai izmanto viedtālruni, 24% izmanto datoru un 19% aptuveni jeb piektā̄ daļa izmanto USB zibatmiņu.
Pilnu pētījuma prezentāciju iespējams aplūkot šeit.
