Maksas videoplatformas arvien populārākas, klasiskie pakalpojumi apdraudēti? 5
Jaunākie trīs mēnešu rezultāti rāda, ka maksas videoplatformas kļūst arvien populārākas, solot melnus mākoņus galvenokārt virs klasisko TV pakalpojumu – kā interaktīvās TV, satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas – galvām. Taču arī klasiskās kinoindustrijas cilvēkiem būtu jāuzmanās no videoplatformu popularitātes un spējas piesaistīt abonentus, saturu nerādot uz “lielā ekrāna” jeb kinoteātrī.
Īpaši iespaidīgi ir jaunākie maksas video straumēšanas platformas “Netflix” rādītāji, kas pierāda, ka mainās domāšana un cilvēki ir gatavi maksāt par oriģinālsaturu, nevis filmas un seriālus meklēt nelegālās vietnēs. Pirmajos trijos šā gada mēnešos platforma piesaistījusi 7,4 miljonus jaunu abonentu, kuri ik mēnesi par pakalpojumu gatavi maksāt, Latvijā, piemēram, no 9 līdz 13 eiro. No tiem 5,5 miljoni piesaistīti no valstīm, kas nav ASV, tādējādi “Netflix” abonentu skaits ārpus ASV joprojām turpina pārsniegt mītnes zemē lietotājus. Rezultāti pārsniedz iepriekš prognozēto par apmēram vienu miljonu. Turklāt “Netflix” no aprīļa līdz jūnijam plāno abonentu skaitu palielināt vēl par 6,2 miljoniem.
Parādi līdz ausīm
Tomēr, kā vēsta “Los Angeles Times”, ne visi finansiālie rādītāji ir tik labi kā apgrozījums, kas cēlies par 40%. Apgrozījumam sasniedzot 3,7 miljardus, kompānijai ir vairāk nekā 20 miljardu dolāru parāds. Neskatoties uz to, kompānijas investori arvien turpina investēt milzu naudu jaunu tirgu iekarošanai un oriģinālsatura radīšanai – pirmajos trijos mēnešos platformā straumēts par 85% vairāk oriģinālsatura nekā gada pirmajos trijos mēnešos 2017. gadā. Tuvākajos gados kompānija savus pakalpojumus plāno piedāvāt jau 190 valstīs, kā arī šogad investēt astoņus miljardus dolāru apmēram 700 jaunās filmās un seriālos, turklāt ne tikai angļu valodā.
Piemēram, “Netflix” radītais spāņu seriāls “La Casa de Papel” pērn kļuva par visvairāk skatīto seriālu, kas nav angļu valodā. Kas zina, varbūt “Netflix” nauda kaut kad atceļos arī uz Latviju? Taču lielajām investīcijām ir viens mērķis – vairāk nekā pusmiljarda (neskaitot Ķīnu) potenciālo klientu piesaiste, kuri šobrīd nelieto nekāda veida maksas videoplatformas. “Netflix” atbildīgais par finansēm Deivids Vells norādījis, ka kompānija turpinās investēt jaunā saturā, kamēr turpināsies kompānijas attīstība. “Nav tādas maģiskās līnijas, lai noteiktu, kādā attīstības stadijā esi. Turpināsim audzēt parādu, lai finansētu oriģinālsaturu.” Acīmredzot kompānijas vadība zina, ko dara – kompānijas vērtība ir 137 miljardi dolāru, kas ir divreiz vairāk nekā pērn. Tāpat D. Velss norādījis, ka “Netflix” tuvākajā laikā krietni palielinās savu mārketinga budžetu, šogad tam sasniedzot divus miljardus dolāru, kas būs par 700 miljoniem vairāk nekā 2017. gadā.
Konkurence par cilvēku uzmanību
Tomēr arī “Netflix” dzīve nav rozēm kaisīta – konkurenti nesnauž. Piemēram, “Walt Disney Co” paziņojis, ka pārtrauks dot savu saturu “Netflix”, tā vietā radot pašiem savu straumēšanas servisu un investējot milzīgus naudas līdzekļus oriģinālsatura radīšanai. Finanšu rezultāti uzlabojas arī “Amazon Prime”, “Hulu” “CBS”, “Starz” u. c. straumēšanas vietnēm. Kopumā lielākās maksas video straumēšanas lietotnes ASV pērn palielinājušas apgrozījumu par 77%.
Kā daudzu straumēšanas servisu lielāko problēmu min sarežģīto cilvēku intereses noturēšanu. Kādreiz un vēl joprojām par satelīttelevīzijas, kabeļtelevīzijas, interaktīvās televīzijas pakalpojumiem klienti slēdza ilgtermiņa lietošanas līgumus. Savukārt no straumēšanas vietnēm var atteikties jebkurā mirklī, pārejot pie konkurentiem. Ko daudzi arī dara. Piemēram, “HBO” apgrozījums pērnā gada 3. ceturksnī bija par 14 miljoniem lielāks nekā 4. ceturksnī, jo beidzās kompānijas slavenākā seriāla “Game of Thrones” jaunākā sezona, liekot klientiem meklēt alternatīvas, ko “HBO” tiem nespēja piedāvāt. Līdz ar to var saprast “Netflix” vēlmi pēc iespējas vairāk investēt oriģinālsaturā, tādā veidā noturot klientu interesi, ko straumēšanas servisi, kuri dzīvo no viena vai diviem superpopulāriem seriāliem, nevar izdarīt.
