Deniss Fiļipovs: Pirmie eirozonā – Latvijā sākās maksājumu revolūcija 0
Autors: Latvijas Bankas Maksājumu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs
Pāris gadu laikā Latvijas Bankas ideja un veiksmīgais piemērs par ātriem maksājumiem jebkurā laikā un vietā lika eirozonas valstīm atzīt zibmaksājumus par jauno industrijas standartu un galveno argumentu, ko Eiropa šobrīd varētu likt pretī jauniem maksājumu risinājumiem, kurus ienes globālā digitālā ekonomika un kuri potenciāli apdraud Eiropas suverenitāti.
2018. gadā no visiem veiktajiem bezskaidrās naudas maksājumiem Latvijas iedzīvotāji 64% gadījumu izmantoja ASV bāzētās VISA un “MasterCard” maksājumu kartes. Līdzīgi ir visā Eiropā, turklāt bezkontakta risinājumi audzē to popularitāti. Tas nozīmē, ka Eiropas regulatori var zaudēt iespēju pārraudzīt lielākās maksājumu daļas veicējus.
Vienlaikus Eiropā parādās tehnoloģiju kompāniju maksājumu risinājumi, piemēram, “Apple Pay”, “Google Pay” un “Amazon Pay”. Vērts minēt arī “Facebook Libra” iniciatīvu, kas paspējusi tikt pie krietnas kritikas. Līdzīgas tendences Eiropā ienāk arī no Austrumiem, kur Ķīnas “AliPay” lietotāju skaits trīsreiz pārsniedz eirozonas valstu iedzīvotāju skaitu.
Nepieciešams atbalsts
Eiropas maksājumu sistēma ir diezgan fragmentēta, tāpēc nepieciešams spēcīgs atbalsts maksājumu inovācijām, kas palīdzētu radīt ne tikai efektīvus, bet arī Eiropu aptverošus maksājumu risinājumus.
Galvenā loma ārpus privātā sektora šajā procesā ir centrālajām bankām – gan kā šīs infrastruktūras nodrošinātājiem, gan kā tirgus attīstības katalizatoriem. Pateicoties centrālo banku aktīvai iesaistei, zibmaksājumi Eiropā veiksmīgi aug kā tirgus dalībnieku iniciatīva, kuras iespaidā top dažādi inovatīvi, uz zibmaksājumiem balstīti risinājumi.
Pirmie eirozonā
Stratēģiska un savlaicīga Latvijas Bankas rīcība sekmēja to, ka Latvija kļuva par pirmo valsti eirozonā, kas ieviesa eirozonas vienotajiem standartiem atbilstošus zibmaksājumus, trīs mēnešus pirms tādi tika veikti pārējās eirozonas valstīs. Latvijas iedzīvotāji ātri novērtēja iegūtās priekšrocības, kas pastiprināja spiedienu bankām pievienoties un piedāvāt klientiem šo servisu.
Šobrīd zibmaksājumus Latvijā veic “Citadele”, “SEB banka” un “Swedbank”, tie šobrīd ir pieejami vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu. Nākamgad varētu pievienoties vēl daži tirgus dalībnieki. Lai gan Latvijā veiktais zibmaksājums bieži “pa vadiem apceļo” pusi Eiropas, vidējais zibmaksājuma apstrādes laiks Latvijas Bankas sistēmas dalībniekiem ir 0,4 sekundes.
Latvijas Bankas izveidotais un uzturētais zibmaksājumu serviss vairāk nekā divus gadus strādājis ar izcilu pieejamību bez pārrāvumiem – 99,99%.
Baltijas valstis noteikti ir šīs maksājumu revolūcijas avangardā. Latvijā zibmaksājumi jau uzskatāmi par normu, savukārt atsevišķās Eiropas valstīs tā ir ekskluzīva un padārga ekstra.
Serviss attīstās
Klientu ērtībai Latvijas Banka vienlaikus ar zibmaksājumu servisu izveidoja arī Zibsaišu reģistru. Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru.
Zibsaišu reģistram jau pievienojusies banka “Citadele”, tuvākajā laikā sagaidāmas arī “SEB banka” un “Swedbank”, kā arī Igaunijas bankas.
Runājot par nākotni, būtisku atbalstu zibmaksājumu izmantošanai fiziskajās tirdzniecības vietās varētu sniegt zibenīga maksājumu pieprasījuma iespēja, kas no maksātāja veikalā prasītu tikai telefonā nospiest pogu “OK”. Sarunas ar bankām noris, un Latvijas Banka ir gatava ātri izveidot šādu servisu vismaz Baltijas valstu līmenī. Turklāt aktīvai sadarbībai un eksperimentiem maksājumu ērtību attīstībai esam plānojuši veidot zibmaksājumu laboratoriju ar tirgus dalībniekiem Baltijā.
