Maksājumi nākotnē – pilnīgi automātiski 4
PIN kods un bankas kartes tik drīz neizzudīs. Tomēr par otro varētu sākt prasīt naudu, kamēr citi maksāšanas risinājumi kļūs arvien vieglāk pieejami, intuitīvāki, lietotājiem ērtāki un ātrāki, tādā veidā samazinot iepirkšanās laiku. Tā diskusijā “Nākotnes maksājumi #2025” vakar norādīja vairāki banku un norēķinu sistēmu eksperti.
Iebrauc, uzpildies, aizbrauc
Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka precīzi prognozēt nākotnes maksāšanas rīkus ir grūti, jo nekad nevar zināt, kādas jaunas tendences nāks klajā pēc gada vai diviem. Pēc Zandas Brīvules-Jansones domām, kura vada norēķinu karšu sistēmas operatoru “Worldline Baltics”, tehnoloģiski tuvākajos gados nekas nemainīsies – mainīsies jau esošo tehnoloģiju izmantošana.
Un to tieši ietekmēs cilvēku iepirkšanās paradumu maiņa – fiziska iepirkšanās kļūs mazsvarīga, visiem maksājumiem kļūstot nemanāmiem un automātiskiem.
“Labs piemērs ir “Mobilly”. Sistēma ir izstrādāta tā, ka, automātiski iebraucot stāvvietā, tā atpazīst lietotāju un, braucot no stāvvietas ārā, automātiski veic apmaksu. Pat ja viedtālrunis ir izlādējies. Taču tas nav nekas jauns – sistēma ir veidota uz esošām tehnoloģijām, tās veiksmīgi apvienojot.
Cits piemērs ir “Maxima” Lietuvā, kas sākusi testēt līdzīgu iepirkšanās risinājumi kā “Amazon Go” – ieejot veikalā reģistrējies, izvēlies iepirkumus, pie kases izreģistrējies un lietotnē pirkumus apmaksā. Redzu, ka šajā virzienā tuvākajos gados notiks lielākās investīcijas,” sacīja Brīvule-Jansone.
Viņa labprāt sagaidītu arī automātisku apmaksas sistēmu degvielas uzpildes stacijās, kas ļautu iebraukt, uzpildīties un aizbraukt, tehnoloģijām mijiedarbojoties un summu par degvielu automātiski atskaitot no konta.
Savukārt skeptiska viņa ir, runājot par viedtālruni kā maksāšanas līdzekli. Viņasprāt, tālruņa izvilkšana nopīkstināšanai vai līdzīgām darbībām ir lieka laika tērēšana.
Tā vietā uzņēmumiem vairāk jāstrādā pie maksāšanas risinājumu un tirdzniecības vietu sasaistes, lai norēķini notiktu automātiski.
“Citadeles” E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš uzsvēra, ka ne visu vajadzētu nopirkt automātiski, jo zivis, gaļu vai dārzeņus tomēr viņš joprojām labprāt vispirms apskatītu un aptaustītu. Savukārt tādas smagas preces kā ūdeni, miltus u. c. viņš gan labprāt saņemtu automātiski mājās.
Pirkumus veiks virtuālie asistenti
Bērziņš uzsvēra dažādu valkājamo ierīču nozīmi. Viņš pats diskusijā demonstrēja veselas trīs aproces uz vienas rokas un viedpulksteni uz otras – no mājas viņš faktiski var iziet gan bez maka, gan bez viedtālruņa – puse dzīves uz abām rokām!
“Ne vienu reizi vien pastaigā ar suni man zvanījuši bērni, prasot nopirkt konfektes. Staigājot ar suni, taču maku līdzi neņemšu, bet aproces ap roku ir vienmēr. Labi redzam arī, kā šīs tehnoloģijas darbojas, piemēram, mūzikas festivālos, kad nav vēlēšanās staigāt apkārt ar maku.”
Arī “Swedbank” Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs piekrita, ka, kaut arī valkājamas norēķinu ierīces vēl ir nišas produkts, tās kļūst arvien populārākas. Viņš gan minēja, ka esošo norēķinu terminālu dēļ samaksāt ar bezkontakta karti vēl ir ērtāk. Viņaprāt, pavisam drīz noteikti sagaidāma arī virtuālo asistentu palīdzība norēķinos, šai ierīcei pasūtījumus veicot cilvēka vietā.
Vajag trešo maksāšanas līdzekli
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam runas par to, ka skaidras naudas norēķiniem būtu jāpazūd, tomēr ideju satricina gadījumi, kad banku problēmu dēļ bezskaidrie norēķini nav pieejami. Līdz ar to, pēc Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova domām, būtu jādomā par vēl kādu vērtību noteicošu līdzekli, kas nav saistīts nedz ar bankām, nedz skaidru naudu. Ar vienu var rasties problēmas tehnisku iemeslu dēļ, savukārt ar otru laika gaitā var vienkārši zust iespēja norēķināties.
“Zviedrijā tikai 13% cilvēku norēķinās ar skaidru naudu – tā izzūd. Arī Latvijā bezskaidrai naudai priekšroku dod 63%. Jo tā ir ērtāk.
Var pārdzīvot par VID priekšlikumiem, bet tā nav valsts stratēģija – šī tendence ir dabiska, ko pierāda arī dati. Cilvēki ar skaidru naudu norēķinās nelabprāt, tāpēc jādomā, ko darīt, ja kartes nestrādās,” sacīja “LB” pārstāvis. Brīvule-Jansone gan mierināja, ka histērijai nav pamata un banku kartes strādā 99,95% laika jeb nestrādā tikai apmēram pusotru stundu gadā. “Karšu norēķini ir daudz ātrāki, ērtāki, precīzāki, var labot pieļautas kļūdas.”
Tomēr arī PIN kodi “neizmirs” – drošības dēļ. Kaut arī Eiropā kartēm PIN koda vietā jau sāk izmēģināt pirkstu nospiedumu tehnoloģiju, joprojām PIN kods paliks kā papildu identitāti noteicoša tehnoloģija. Tā uzskata SEB bankas Maksājumu karšu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājs. Līdzīgi uzskata arī “Worldline Baltics” vadītāja: “Jāsaprot, ka autentifikācija nevar būt arī pārāk viegla, lai maksājumi nenotiku nejauši, piemēram, vien paskatoties uz termināli vai bankas karti.”
