Olafs Zvejnieks: Maksājot zemākās algas Baltijā, ceram pārtraukt iedzīvotāju aizbraukšanu? 3
Ir dažas lietas, ko laikam nezina politiķi, bet labi zina viņu preses sekretāri. Piemēram, to, ka jebkuras organizācijas vai uzņēmuma komunikāciju ar sabiedrību un medijiem jācenšas koncentrēt pēc iespējas mazāka cilvēku skaita rokās, jo pretējā gadījumā grūti panākt, ka uzņēmums pieturas pie noteiktas komunikācijas stratēģijas un vēstījumiem.
Ir arī cita preses sekretāru gudrība – organizācijas iekšienē esošās domstarpības arī jāizdiskutē organizācijas iekšienē, nevis jāizliek visu apskatei masu medijos, jo tad, mediju uzmanības palielinātas un izceltas, domstarpības desmitkāršojas un panākt vajadzīgos kompromisus kļūst daudz grūtāk.
Kāpēc vajadzīgs šāds ievads?
Tāpēc, ka vakar pēc valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdes tās vadītājs Atis Zakatistovs (“KPV LV”) žurnālistiem paziņoja, ka tikuši skatīti “dažādi sabiedrībai svarīgi jautājumi”, piemēram, nodokļu progresivitāte, nekustamā īpašuma nodoklis un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaides.
Savukārt JKP pārstāvis šajā pašā komitejā Krišjānis Feldmans paziņoja, ka budžeta izdevumu pārskatīšana notiek veiksmīgi, kas “ļauj domāt par manevra iespējām attiecībā uz izmaiņām nodokļos jau 2020. gadā”.
Viņš arī piebilda, ka “premjers ir izteicies, ka nākamgad nodokļos neko nevajadzētu mainīt, bet varu garantēt, ka ne valdības deklarācijā, ne kur citur nav rakstīts, ka izmaiņas nodokļos būtu jāveic tikai 2021. gadā. Esmu diezgan drošs, ka bez izmaiņu veikšanas piecu partiju koalīcija nevarēs pieņemt 2020. gada budžetu. Ja kāds saka, ka nākamgad nekādas izmaiņas nevar veikt, viņš, visticamāk, manipulē un darbojas ne valdības interesēs”.
Feldmans vēl arī izteicās, par to, ka neapliekamā minimuma celšana no nākamā gada dos mazāku negatīvo efektu budžetā, nekā domāts, proti, tikai mīnus 119 miljoni eiro iepriekš lēsto 127 miljonu vietā.
Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka pārtraukt iedzīvotāju aizbraukšanu un veicināt reemigrāciju nav iespējams, maksājot zemākās algas starp visām Baltijas valstīm, jo Igaunija un Lietuva minimālo algu un neapliekamo minimumu ziņā ir jau mums krietni priekšā.
Vienlaikus ir taisnība tiem, kas uzskata, ka nauda vispirms jānopelna un tikai tad jāizmaksā.
Gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs ne reizi vien ir publiski norādījuši, ka jebkādas nodokļu izmaiņas šīs valdības laikā tiks veiktas tikai vienu reizi – sākot ar 2021. gada janvāri.
Publiski paziņojumi, ka, iespējams, tā gluži nebūs, demonstrē pretrunas valdībā un grauj tās puses autoritāti, kurai šajā neklātienes diskusijā neizrādīsies taisnība.
Ja Kariņa valdībai būs lemts ilgāks mūžs par vienu gadu, tad tā varētu apgūt preses sekretāru gudrību par komunikācijas koncentrēšanu pēc iespējas mazākā cilvēku lokā.
Bet, kamēr tas tā nav noticis, pašreizējās norises liek pamatoti bažīties, vai Krišjāņa Kariņa valdība izturēs jebkuras valdības lielāko pārbaudījumu – valsts budžeta pieņemšanu.