Kad Pļavnieks pateicis, ka viņš vēlas savus logus izņemt, pašvaldība solījusi norīkot pašvaldības policiju bērnudārza ēkas apsargāšanai. 14
“Manuprāt, pašvaldības rīcība ir negodprātīga. Ja cilvēks nopērk zagtu velosipēdu, atrodoties tā īstajam īpašniekam, velosipēds jebkurā gadījumā skaitās zagts. Un šādā gadījumā policijas uzdevums ir rūpēties, lai to atdotu īstajam īpašniekam, nevis otrādi,” tā uzņēmējs. Viņš rāda ar SIA “RIPA EL” noslēgto līgumu, kur 4.5. punktā norādīts – īpašumtiesības uz logiem pieder SIA “Eiropas Metāls” līdz brīdim, kad pircējs pilnībā ir apmaksājis preces vērtību.
Tālāk uzņēmējs vērsies pie projekta ģenerāluzņēmēja – uzņēmuma “Būvuzņēmēju apvienība”, kas atbildību noveļ uz pirmo apakšuzņēmēju – uzņēmumu “RIPA EL”, kas veica bērnudārza “Saulīte” ēkas siltināšanu. Ģirts Vītols, SIA “Būvuzņēmēju apvienība” valdes priekšsēdētājs, teic, ka viss pielīgtais SIA “RIPA EL” – aptuveni 150 000 eiro – ir samaksāts.
Savukārt uzņēmuma “RIPA EL” valdes priekšsēdētājs Jānis Pastars atklāj, ka ģenerāluzņēmējs nav norēķinājies ar uzņēmumu “RIPA EL” par paveiktajiem darbiem. No līgumā paredzētajiem 250 000 eiro saņemti vien 150 000 eiro. Nav arī parakstīts darbu pieņemšanas un nodošanas akts. “Tāpēc esam palikuši parādā pārējiem projektā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem un piegādātājiem un arī uzņēmumu “RIPA EL”, visticamāk, gaida maksātnespēja.” Liepas pagasta pārvaldnieks Andris Rancāns un būvuzraugs Deniss Dergunovs arī vērš uzmanību – šajā objektā ģenerāluzņēmējs darbus organizējis ļoti slikti.
Viedoklis
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs: “Diemžēl Latvijā būvniecības nozarē līdzīgi gadījumi ir pietiekami bieži, jo Latvijas likumdošanā patlaban nav normatīvo aktu, kas šādā situācijā preventīvi pasargātu uzņēmēju. Mans ieteikums uzņēmējam, kas cenšas atgūt savu parādu, – sadarbojoties ar zinošu juristu, kam ir pieredze būvniecības konfliktu risināšanā, pieprasīt visiem iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem – pasūtītājam, ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējam – uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka tie ir veikuši samaksu. Pret dalībnieku, kurš šādu apliecinājumu nevar uzrādīt, vērsties ar oficiālu prasību tiesā.
Latvijas Būvnieku asociācija patlaban meklē risinājumus, kā šādas situācijas Latvijā būvniecības nozarē novērst. Ir plānots ieviest Latvijas likumdošanas normatīvajos aktos un, iespējams, arī Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd tiek izstrādāts, solidārās atbildības principu. Tas attiektos uz visiem publiskā iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem – projekta pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmējiem. Proti, iepirkuma līgumā un ar to saistītajos dokumentos tiktu norādīti visi iepirkuma ķēdes dalībnieki, un tie līgumā apņemtos ievērot solidārās atbildības principu. Un tad šādā situācijā, kādā ir nokļuvis uzņēmums “Eiropas Metāls”, neviens no publiskā iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem nebūtu tiesīgs pateikt, ka nav atbildīgs. Situācijā, kad otrais apakšuzņēmējs nav saņēmis no pirmā apakšuzņēmēja apmaksu par projektā ieguldītajiem materiāliem vai darbu, pirmais apakšuzņēmējs varētu vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, ar dokumentiem apliecinot, ka savas saistības ir paveicis. Tad parāds būtu jāapmaksā pasūtītājam vai ģenerāluzņēmējam.
Patlaban Latvijas likumdošanā nav normatīvo aktu, kas pasūtītājam uzliktu par pienākumu, slēdzot publisko iepirkuma līgumu, pieprasīt uzrādīt reālos apakšuzņēmējus. Visbiežāk ģenerāluzņēmējs publiskā iepirkuma pieteikumā norāda apakšuzņēmējus, kas varētu veikt projektam nepieciešamos būvniecības darbus, tomēr to dara formāli, lai uzvarētu konkursā. Pēc tam ģenerāluzņēmējs ļoti bieži piesaista pavisam citus apakšuzņēmējus, kas piedāvā zemāku cenu. Lai novērstu iespēju veidot šādas shēmas, Latvijas Būvnieku asociācija patlaban rosina mainīt Latvijas likumdošanas normatīvos aktus – proti, mērķis ir panākt, lai pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu ar ģenerāluzņēmēju, līgumā tiktu uzrādīti apakšuzņēmēji, kas tiks piesaistīti projektam, un panākt, ka tie netiek nepamatoti mainīti. Turklāt, lai publiskā iepirkuma dalībnieku ķēde būtu “caurspīdīga”, ir jāierobežo dalībnieku skaits – tajā varētu būt tikai ģenerāluzņēmējs un, augstākais, divi trīs apakšuzņēmēji viens zem otra.
Citās Eiropas valstīs šādi gadījumi nav iespējami, jo tajās darbojas solidārās atbildības princips. Tas nozīmē, ka pasūtītājs un darbu izpildītājs darbojas kā vienota komanda un, ja rodas atšķirīga izpratne par izpildītu darbu, tad pasūtītājs samaksā un vēlāk piedzen naudu no atbildīgā uzņēmēja. Latvijā juristi nepieņem šādu solidārās atbildības principu būvniecībā, kā pamatojumu nosaucot Civillikumu, tāpēc jautājuma virzība ir apstājusies.”
