Makrons un Leiena dodas uz Ķīnu. Vai cilvēktiesības tiks paslaucītas zem paklāja? 31
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šodien dodas kopīgā vizītē uz Pekinu, kur tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Skeptiski vērtē Makrona starpniecību
ES līderi aktivizē diplomātiskos kontaktus ar Ķīnu, jo bažījas par Maskavas–Pekinas ass veidošanos un Ķīnas nostāšanos Krievijas pusē Kremļa izraisītajā agresijā pret Ukrainu. Pēc Sji tikšanās ar Putinu Maskavā pagājušajā mēnesī tagad ir ES kārta mēģināt atrunāt Ķīnu no Krievijas agresijas atbalstīšanas. Pagājušajā nedēļā Pekinā bija ieradies Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš tikās ar Ķīnas prezidentu Sji un premjerministru Li Kecjanu. Spānija jūlijā uz pusgadu pārņems ES prezidentūru. Pēc sarunas ar Sji Sančess paziņoja, ka aicinājis Ķīnas līderi tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš ielūdzis Sji apmeklēt Kijivu. Spānijas premjerministrs, kurš apmeklēja Ķīnu dažas dienas pirms Makrona, aicināja pasauli “ieklausīties Ķīnas balsī” par Krieviju un Ukrainu. Makronu braucienā pavada finanšu ministrs Bruno Lemērs un ārlietu ministre Katerina Kolonna. Delegācijā ir arī virkne biznesa līderu, tajā skaitā lidmašīnu būves giganta “Airbus” pārstāvji. Makrona iepriekšējās vizītes laikā 2019. gadā Ķīna pasūtīja 300 “Airbus” lidmašīnas par 30 miljardiem dolāru.
Pirms došanās uz Pekinu vakar Parīzē apspriedās Francijas prezidents Emanuels Makrons un EK prezidente Urzula fon der Leiena. “Man nav ES mandāta, jo Francijai ir neatkarīga diplomātija, taču es atbalstu Eiropas ārpolitikas koordināciju,” teica Makrons. “Tāpēc es uzaicināju EK prezidenti Urzulu fon der Leienu pievienoties man braucienā uz Ķīnu, lai mēs varētu runāt vienotā balsī.” Pagājušā gada beigās Francijas amatpersonas kritizēja Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurš devās vizītē uz Ķīnu, vairāk pievēršoties Vācijas nekā ES interesēm. Makrona padomnieks pavēstījis, ka Parīze grib atturēt Pekinu no “fatālā soļa” Krievijas apbruņošanā. Rietumu mediji skeptiski vērtē Makrona izredzes pierunāt Sji neatbalstīt Krieviju tās karā pret Ukrainu, atgādinot par Makrona neveiksmīgajiem starpniecības mēģinājumiem sarunās ar Putinu.
Vai cilvēktiesības tiks paslaucītas zem paklāja?
Makrona diplomātiskos centienus var apgrūtināt viņa ceļabiedres EK prezidentes Urzulas fon der Leienas nesenā runa Eiropas Politikas centrā Briselē par ES un Ķīnas attiecībām. EK prezidente uzstājīgi mudināja ES valstis mazināt pārliekas atkarības no Ķīnas risku. Viņa netieši norādīja, ka ES varētu atmest centienus īstenot vēsturisko tirdzniecības līgumu ar Ķīnu, kas tika panākts 2020. gadā, bet pēc tam iesaldēts. Viņas runa izraisīja Ķīnas diplomātu tūlītējus iebildumus, jo tajā esot “sagrozīta un nepareizi interpretēta Ķīnas politika”. “Makronam un Leienai nevajadzētu paslaucīt Ķīnas valdības augošo autoritārismu zem paklāja Pekinas vizītes laikā,” uzskata starptautiskās nevalstiskās cilvēktiesību uzraudzības organizācijas “Human Rights Watch” Francijas nodaļas direktore Benedikta Žannero. “Viņiem vajadzētu izmantot savas publiskās uzstāšanās kopā ar Sji Dzjiņpinu, lai paustu dziļas bažas par plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, augsto represiju līmeni Honkongā un Tibetā un noziegumiem pret cilvēcību Sjiņczjanā,” viņa teica.
Ķīna nav neitrāls vidutājs
Runājot pirms brauciena uz Pekinu, Francijas prezidents teica, ka viņa mērķis esot “mēģināt iesaistīt Ķīnu, cik tas iespējams, spiediena izdarīšanā uz Krieviju tādās jomās kā kodolieroči”. Ķīna ir centusies uzdot sevi kā neitrālu vidutāju Krievijas un Ukrainas konfliktā, lai gan uzturējusi ciešus sakarus ar Krieviju, importējot no tās enerģiju par pazeminātu cenu. Pēc Rietumu mediju informācijas, Ķīna ir piegādājusi strēlnieku ieročus un bruņuvestes Krievijai. “Mēs netaisāmies draudēt, bet brīdināt,” paziņojusi kāda Francijas amatpersona. “Ķīniešiem jāsaprot, ka (ieroču sūtīšanai uz Krieviju) būs sekas Eiropai, mums… Mums jāatgādina viņiem par mūsu drošības interesēm.” Amatpersona atzīmēja, ka prezidents Makrons izvairīsies no piedraudēšanas ar sankcijām.
Francijas medijos izteikta cerība, ka Makrons, kuram būs iespēja aptuveni sešas stundas privāti apspriesties ar Sji, spēs panākt Ķīnas atbalstu, lai apturētu Krievijas uzbrukumus civilajai infrastruktūrai Ukrainā un apturētu bērnu izvešanu no Ukrainas. Analītiķi sagaida, ka Makrons sarunās ar Sji izvirzīs jautājumu par Krievijas plānu izvietot kodolieročus Baltkrievijā, kas ir pretrunā ar Ķīnas nostāju par kodolieroču neizplatīšanu un Pekinas 12 punktu plānu par Ukrainas konflikta atrisināšanu. “Ir brīži, kad absolūti nepieciešamas privātas sarunas,”uzskata Francijas bijusī vēstniece Ķīnā Silvija Bermane. “Diplomātija ir ilgtermiņa process, un rietumniekiem, manuprāt, nav viegli izveidot attiecības ar Ķīnu,” viņa atzīst, taču saglabā cerību, ka “mēs spēsim vest sarunas, kad pienāks laiks”.
