Vai pilsoņu neuzticība? Makrons saņem “demokrātisku pliķi sejā” 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijā svētdien notikušajā pašvaldību vēlēšanu pirmajā kārtā pēc sākotnējiem rezultātiem vadībā izvirzījusies centriski labējā Republikāņu partija, apsteidzot galēji labējo Nacionālo apvienību (RN), kas svarīgākajos apgabalos guvusi vājākus rezultātus, nekā prognozēts.
Vēlētājiem bija jāizrauga jaunas padomes 12 Francijas apgabalos, Korsikas salā un četros aizjūras apgabalos, kā arī 96 departamentos, kur uz 4100 domnieku amatiem kandidēja 15 700 pretendenti.
Pagaidu rezultāti liecina, ka Republikāņu partija ieguvusi aptuveni 27% balsu, bet RN aptuveni 19%.
Trešajā vietā ierindojušies zaļie, kam seko Sociālistu partija un Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātā valdošā centriskā partija “Uz priekšu, Republika!” (LREM).
Šīs trīs partijas ieguvušas aptuveni 11% balsu. Partijām bija ļoti svarīgi pārsniegt 10% balsu robežu, jo tas ir slieksnis, kas jāpārvar, lai piedalītos vēlēšanu otrajā kārtā.
Šī bija pirmā reize, kad pašvaldību vēlēšanās piedalījās partija LREM, jo 2015. gadā tās vēl nebija.
Vēlētāju aktivitāte bijusi rekordzema, balsošanā piedaloties tikai trešdaļai balsstiesīgo. Iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns šo tendenci nodēvējis par “īpaši satraucošu”.
Makrona partijas biedre un nacionālā parlamenta deputāte Orora Beržē raksturojusi savas partijas vājo sniegumu vēlēšanās kā “demokrātisku pliķi sejā mums visiem”.
Franču mediji atzīmē, ka pirms nedēļas prezidents Emanuels Makrons, kurš bija devies braucienā pa valsti, kādā priekšvēlēšanu saietā saņēma fizisku pļauku.
Nacionālajai apvienībai šoreiz reģionālajās vēlēšanās veicies krietni sliktāk nekā 2015. gadā, kad partija vēlēšanu pirmajā kārtā izcīnīja 27,7% balsu, bet otrajā kārtā neieguva vairākumu nevienā no reģioniem.
RN līdere Marina Lepēna šos rezultātus skaidroja ar ļoti zemo vēlētāju aktivitāti un runāja par “pilsonisko katastrofu”.
Vēlētāju inertumu viņa saistīja ar valdības nespēju iedvest ticību politiskajām institūcijām.
“Vēlētāji neuzticas sistēmai, kas viņiem liek domāt, ka nekas nevar mainīties un ka viss ir ticis konfiscēts,” teica Lepēna, kura gatavojas sacensties ar Makronu prezidenta vēlēšanās nākamgad.
Taču RN joprojām ir izredzes iegūt vairākumu Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā, kur kā RN pirmais numurs startē bijušais ministrs Tjerī Mariani, kas 2019. gadā pārbēga Lepēnas nometnē no republikāņu rindām.
Reģionālajām vēlēšanām, kuras līdz šim bija nācies atlikt Covid-19 pandēmijas dēļ, pievērsta liela uzmanība, jo tās ir pēdējais pārbaudījums politiskajām partijām pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Noplokot pandēmijas trešajam vilnim, aptaujas liecina, ka franči par galvenajām problēmām atkal uzskata noziedzību un terorismu. Vēlēšanu otrā kārta notiks 27. jūnijā.
